Šajā epizodē Fast Buds Talks viesos būs Sasha jeb Joint Doctor. Protams, mēs atklāsim, kā tika radīti pirmie auto, kāpēc viņš savu šķirni nosauca par Lowryder, un runāsim arī par to, cik traki mūsdienās ir mainījušies autoflaueri un ko nākotne varētu nest. 

Zemāk vari izlasīt pilnu šīs ekskluzīvās intervijas transkriptu vai skaties video formātā!

 

 

Sebastian Good: Kaut kur vienmēr ir 4:20, un es esmu tik priecīgs, ka jūs šodien pievienojaties šim īpašajam Fast Buds Talks raidījumam, jo man šodien ciemos ir pati kanabisa elite. Jā, pats Sasha, Joint Doctor, ir šobrīd ar mani. Kā tev klājas, Sasha? 

 

Sasha: Ļoti labi, paldies. Kā tev, Sebastian?

 

Sebastian Good: Man arī ļoti labi. Tikko uz brīdi parunājāmies privāti. Mēs abi izbaudām karstuma vilni. Esmu Spānijas dienvidos. Kur tu šobrīd esi? 

 

Sasha: Es esmu Kvebekā, tieši uz austrumiem no Monreālas. 

 

 

Sebastian Good: Labi. Pagaidi uz brīdi, jo man pašam jāsakārto domas. Tā ir diezgan tuvu vietai, no kuras tu esi nācis, vai ne? 

 

Sasha: Jā. Es dzīvoju netālu no savām bērnības mājām. Esam šeit jau vairākus gadus, atgriezos kopā ar sievu un iegādājāmies nelielu lauku saimniecību. Tā ir ļoti skaista vieta, netālu no Vērmontas robežas. 

 

Sebastian Good: Labi, skan lieliski. Īpaši tagad – vasaras, pavasara, rudens laikā – izklausās skaisti. Kā ar ziemām? Es neesmu liels aukstuma fans. Tur taču var būt diezgan auksti, vai ne? 

 

 

 

 

Sasha: Jā, diezgan auksti. Temperatūra var noslīdēt līdz -30 grādiem pēc Celsija, tas ir vissaldākais periods. Janvārī vai februārī var kļūt ļoti auksti. Bet ir daudz sniega un ziema šeit patīk – slidošana, hokejs, slēpošana. Man patīk ziema, strādāju slēpošanas kalnā nedēļas nogalēs, lai uzturētu formu.

 

Sebastian Good: Jā, to tu teici arī Spannabis laikā – esi strādājis kalnā. Arī man kādreiz bija Kanādas ceļošanas un darba vīza pirms apmēram 12 gadiem. Bet es nokļuvu Ņujorkā, pēc 10 dienām satiku savu sievu, pēc trim mēnešiem apprecējāmies. Rezultātā es līdz Kanādai nenonācu, strādāt kalna liftā bija mans sākotnējais plāns – tad varētu bez maksas visu laiku snovot. 

 

Sasha: Jā, tā arī ir doma. Darbs kalnos ir lielisks – būt dabā un vienalga, kādi laikapstākļi, svarīgi, ka vari slēpot jebkurā brīdī. 

 

Sebastian Good: Vai arī tava sieva ir no šiem apvidiem? Mums ar sievu ir tā, ka nav iespēju bieži būt ar ģimeni. Bet jums gan ir iespēja dzīvot tuvu savējiem – tas laikam ir skaistākais. 

Sasha: Jā, tāpēc lielā mērā šeit atgriezāmies – mana ģimene un draugu tīkls ir ļoti tuvs. Katru vasaru rīkojam arī savu festivālu, nezinu, vai jau esmu stāstījis. 

To sauc par Shazam Fest. Tas notiks jau nākamnedēļ. To organizēju kopā ar ģimeni, brāli un daudziem brīvprātīgajiem. Vasaras festivāls: mūzika, akrobāti, viss uz mūsu ģimenes fermas. Ja esi tuvumā, noteikti ieskaties Shazam Fest. 

Sebastian Good: Žēl, ka netieku. Dzīvoju kādus 8000 km tālu. Bet kādreiz noteikti būšu jānāk ciemos, jo pateicoties šai kanabisa kopienai internetā iepazinu daudzus draugus – gribas redzēt, kur viņi audzē un, protams, nogaršot viņu augu ražu. 

Sasha: Noteikti! Ja atbrauksi uz šejieni, aizvedīšu parādīt industriju, gan legālo, gan pagrīdes. Iepazīstināšu ar cilvēkiem.

 

Sebastian Good: Es to noteikti izmantošu, kādreiz atbraukšu, piezvanīšu un pateikšu – Sasha, esmu klāt, un paņemšu arī kameru, lai varam sadarbībā vēlāk dalīties ar sabiedrību. 

Sasha: Protams. 

Sebastian Good: Tu esi arī Doctor's Choice. Drīz runāsim arī par Lowryder, bet esi ļoti aktīvs kanabisa industrijā un ar citiem projektiem arī. Pie kā vēl šobrīd strādā? 

Sasha: Šobrīd strādāju pārstrādes iekārtā, ko uzsāka divi mani draugi Monreālā – J2Science. Viņi mani nolīga, lai izstrādātu produktus, it īpaši hašišu. Tas ir kaut kas, ko labi pārzinu un praktizēju daudzus gadus, galvenokārt izmantojot kanabisa apgriešanas atkritumus. 

Sebastian Good: Kā tu to dari? Sausā sieta metode vai ice hash? 

Sasha: Šajā gadījumā ražojam ledus-hašišu. Izmantojam tikai tīru ūdeni un augstas kvalitātes apgriezumus no šķirnes Black Cherry Punch, kas ir viens no mūsu populārākajiem produktiem.

Sebastian Good: Tas izklausās gardi!

Sasha: Tas tiešām ir labs un arī ļoti stiprs produkts – THC testos rādījām līdz pat 70%. Tas ir roku darbs, jo masveidā tādu kvalitāti atkārtot nevar. 

Sebastian Good: Līdzīgi kā masveida audzēšanā pret amatnieku audzējumu – pieredzējušie darbojas no sirds, tā rodas kvalitāte. 

Sasha: Pilnīgi piekrītu. Ir svarīgi zināt, no kurienes nāk tavi augi. Legālajā tirgū visi domāja par masveidību, roku darbi pazudīs, bet cilvēki tomēr nevēlas industriālu zāli, to pašu var novērot visur. 

Sebastian Good: Jā. Sākas ar audzēšanu, tad arī ar apgriešanu. Neviens negrib mašīnas apgrieztu zāli!

Sasha: Tieši tā. Taču industrija tomēr atgriežas pie mazajiem audzētājiem, lai arī mazajiem iekļūt tirgū ir grūti. 

Sebastian Good: Protams. Tā ir visās nozarēs – kolīdz ienāk liela nauda, valda korporācijas. Taču patērētāji ar laiku atpazīst kvalitāti un mēs ejam pareizajā virzienā. 

Sasha: Tieši tā. Jau gadiem mēģinu iekļūt tirgū ar savām sēklām Kanādas tirgum.

No medicīnas audzētāja un mazās ražošanas pārgāju uz legālā tirgus centieniem, lai varētu pārdot sēklas un Doctor's Choice Kanādā.

Bet diemžēl vēl neesam līdz tam tikuši. Vēl viens projekts – izveidojām ražotni, kas būs kā inkubators sēklu zīmoliem Kanādā. Tā nebūs tikai Doctor's Choice. 

Sebastian Good: Tā tad, sēklas jāražo tur uz vietas, lai varētu tās tirgot Kanādā?

Sasha: Tieši tā. Šobrīd Kanādā atļauts importēt tikai pētījumu vajadzībām, bet tirdzniecībai viss jāražo uz vietas. 

Sebastian Good: Kaut kas līdzīgs ir arī Taizemē un plānots Vācijā. Ceru, ka nākotnē tas mainīsies, gluži kā ar tabaku vai alkoholu – tiem nav tik stingra regulācija, jo viņiem ir lobijs. 

Sasha: Tā būtu lieliski. Kā ir ar sociālo aspektu? Spānijā, piemēram, ir sociālā koncepcija, kas ir daudz saprātīgāka par Kanādas legalizācijas modeli. Šeit ir komercializācija, nav pilnīga legalizācija. 

Sebastian Good: Tā ir ļoti šaura robeža. Joprojām eksistē pelēkais un melnais tirgus, jo mazajiem audzētājiem ir grūti iekļūt lēgālajā tirgū un beigās uzvar lielā nauda. Bet Spānijā pietrūkst skaidru limitu, piemēram, 4–5 ziedošas augu uz cilvēku. Tagad ir tāds pelēkais likuma lauks – nezini, vai viss ir kārtībā. Ja policija atnāk, var konfiscēt augus, uzlikt sodu – tāds neērtības sajūta. Tu, droši vien, zini, kā tas ir, jo esi piedzīvojis daudz vairāk. Bet, viens jautājums – kā radās tavs vārds Joint Doctor? Visi to grib uzzināt. 

Sasha: Labs jautājums. Nezinu, vai kāds man to ir kādreiz vaicājis. Stāsts aizsākas koledžas laikos, kad man bija ap 20. Jau tad biju pazīstams ar savu mīlestību pret zāli. Reiz ar draugu Polu kalnā sniegputenī uzrullēju kāsi, par spīti grūtībām, un vēlāk laboju viņa nevienmērīgo kāsi. Viņš teica: "Tu esi kāšu ārsts!" Tā iesauka palika. 

Sebastian Good: Lieliski. 

Sasha: Pēc tam to izmantoju arī kā DJ vārdu, uzstājoties ar reggae ballītēs, vēlāk arī rakstot rakstus pazemes žurnāliem, kad nevēlējos lietot īsto vārdu. 

Sebastian Good: Es arī vēl neizmantoju īsto uzvārdu. Good nav mans uzvārds, bet Philip gan ir mans īstais vārds. Kāpēc neizvēlējos Phil Good? 

 

Sasha: Dr. Phil Good jau bija aizņemts. 

Sebastian Good: Es vēlos atgriezties pie tavas pagātnes, jo tev ir interesanta ģimenes vēsture. Tavi vecāki pārcēlās no pilsētas uz laukiem, kā daudzi tajā laikā vēlējās veselīgāku dzīvesveidu, audzēja dārzeņus, koptību, ilgtspēju. Sākāt kopt kazas un dzīvojāt ilgtspējīgi. Tavā ģimenē kanabisam nekad nav bijusi slikta zīme, jūs to lietojāt atklāti un ar cieņu. Tēvs arī pats audzēja un diemžēl, kad man bija ap 11, viņš nonāca cietumā par to. 

Tajās grūtībās bija jāsāk vairāk palīdzēt fermā, bet mana bērnība bija ļoti savādāka – ar vieglu attieksmi pret kanabisu. Tēvs ilgi bija viens no labākajiem audzētājiem apkārtnē.

70. gados audzētāju bija maz, zāle bija importēta un ar daudz sēklām. Tēva zāle bija izcila. Viņš joprojām ir viens no maniem lielākajiem faniem un testa audzētājiem, nāk uz konferencēm ar mammu, dalās stāstos un mēģina manas šķirnes savā dārzā.

Sebastian Good: Ļoti labs testētājs! Man arī mājās bērnam nav nekāda slikta attieksme pret kanabisu, viņam ir tikai 5 gadi, jautājumi, protams, uzrodas, bet mēs skaidrojam. Ģimenē viss notiek dabīgi, un man patīk, ka tava ģimene dzīvoja bioloģiski, vēl pirms tas kļuva populāri. 

Sasha: Tieši tā, mani vecāki jau toreiz aizrāvās ar bioloģiju un biodinamiku. Tēvs piedalījās Organic Crop Improvement Association izveidē, ceļoja pa pasauli, certificēja bioloģiskās saimniecības. Tagad organiskā lauksaimniecība ir liela lieta, bet viņš bija viens no pirmajiem. 

Sebastian Good: Vai, iespējams, arī bioloģiskā audzēšana padarīja viņa kanabisu īpašāku? Jo mans domājums ir, ka organiskie augi tiešām garšo labāk. 

Sasha: Pilnīgi noteikti. Ja lieto kaut ko pārtikā vai smēķē, vajag zināt, ka tas ir tīrs. Svarīga ir arī augsnes veselība un cilvēku drošība – visa vide. 

Sebastian Good: Arī man kā tēvam ir svarīgi, ka bērns aug tīrā vidē – nekādu ķimikāliju, tikai dabisks augs. Labprāt redzu, ka viņš skrien ar pilnām rokām tārpu un kukaiņu un skrien pie mammas – visi smejamies, viņš jau interesējas par dabu. 

Sasha: Ļoti forši – nākotnes dabaszinātnieks! 

Sebastian Good: Bagātīga bērnība. Un tas pierāda, ka izdarījām pareizo izvēli, aizbraucot no pilsētas uz laukiem. Mūsu bērns var izbaudīt dabu uzreiz, tikko piedzima, jau teicu sievai, ka pilsētas dzīve man vairs nav piemērota, īpaši ar bērnu. Covid laiks pierādīja, ka vajag pārmaiņas un dārzs ir tas, kas vajadzīgs. 

 

Sasha: Daudzi izjuta to pašu, arī mani vecāki 70. gados tā izvēlējās – atgriezties pie dabas, ilgtspējīgu dzīvesveidu. Pat, ja esi pilsētā, kaut reizi iziet dabā ir vērtīgi – visiem ir dabas mīlestība, tikai daži to vēl nav atklājuši. 

Sebastian Good: Audzēšana dot pilnīgi citu saikni ar augiem – tāpēc arī viss likās garšīgāks. 

Pašam audzēts vienmēr šķiet īpašs un tas kaut kā arī garšo labāk. 

Sasha: Tieši tā, tas attiecas ne tikai uz zāli, bet jebko paša lolotu – ar mīlestību un pacietību sanāk īpašs rezultāts. 

Sebastian Good: Vai, kā tava tēva arests ietekmēja tavu attieksmi pret kanabisu un varas iestādēm? Esmu dzīvojis bailēs, jo nezini, kad policija var nākt. Kā tas bija tev?

Sasha: Tas man iemācīja bailes no policijas un iedvesa nepieciešamību būt gudram, uzmanīgam. Vēlējos turpināt darbu ar augu, bet drošā veidā. Laika gaitā man paveicās, ka nav nācies ciest, bet tas stress un bailes saglabājās gadiem. Tagad, pateicoties legalizācijai un medicīniskiem atļaujām, varu būt atklāts. Jūtos labi, spēju pārstāvēt kopienu ar īsto vārdu, un, ja vajadzēs, esmu gatavs atbildēt. 

Sebastian Good: Tagad Kanādā esi drošībā. Šeit Spānijā uz drošības minimuma – pašu patēriņam 6–7 augi. Vairāk nevar, jo tas aizvien nav pilnīgi legāli. Bet mīlestība pret augu saglabājas kopš bērnības – kad tu pats sajuti īsto aizrautību pret augu?

 

Sasha: Mana dzīve krasi mainījās pēc mototransporta avārijas 16 gadu vecumā. Atguvies, mani onkulis iepazīstināja ar smēķēšanu, tā palīdzēja tikt galā ar sāpēm un atvēra jaunu pasauli. Vasarās sāku audzēt kopā ar viņu un ieguvu daudz zināšanu un piedzīvojuma sajūtu, darbojoties mežā – tā kļuva par dzīvesveidu. 

Sebastian Good: Pirmās manas audzētās augu bija līdzīgā vecumā, bet Vācijā nebija tādu iespēju kā laukos Kanādā – lielāko daļu noņēma citi. Bet tu audzēji arī ceļojot, nemaz neapstājies?

Sasha:

Tieši tā. No tā radās Lowryder un autoflaueri – tie ir augi, ko var audzēt jebkur, jebkādos apstākļos, vienkārši un bez bēdām par laikapstākļiem.

Bijis arī Vankūverā izšķirošā laikā pēc skolas – tā bija tolerance pret zāli un biedrību bāze. Strādāju Marc Emery magazīnā Cannabis Culture, rakstīju rakstus.

Vēlāk radās iespēja doties uz Poliju pētīt kaņepes.

Sebastian Good: Tur tad notika arī salīdzinošie izmēģinājumi, vai ne?

Sasha: Jā. Tur arī testēju dažādas sēklas, tostarp to, kas vēlāk kļuva par Lowryder vecāku – tolaik to saucu par Willy's automatic. Tā izcēlās ar ļoti agru un strauju ziedēšanu – vēl nezinājām, kas tieši mums rokās.

Sebastian Good: Tagad par Lowryder, jo tas ir tava leģenda. Ap 20 gadiem tirgū šogad?

Sasha:

Jā, tieši tā. 2003. gadā pārdevām pirmo sēklu partiju – tas bija tikai pirmās paaudzes Lowryder, kas tapa vairāku gadu gaitā.

Sebastian Good: Kāpēc pārgāji no pumpuru audzēšanas uz selekciju un sēklām?

Sasha: Iepazinu Antoniju – ļoti zinošu meksikāņu audzētāju ar lielu ģenētikas kolekciju. Viņš man iedeva sēklas, ko sauca par Mexican ruderalis.

 

Sasha: Meksikāņu ruderalis izcēlās ar to, ka vasaras vidū jau bija gatavs ražai – ļoti mazi augi, bet ar patīkamu garšu. Tas bija sācis interesēt mani, kad pārcēlos uz kopmītnēm un maziem dzīvokļiem – vēlējos kompaktākus un ātrāk ziedošus augus.

 

Sasha: Tā mēs ar draugu Christian dzīvojām kopā Vankūverā un veicām daudz krustojumu starp maniem un viņa augiem, tostarp ruderalis ar William's Wonder un Northern Lights #2, veidojām daudzus variantus.

Viena no krustošanas bija ruderalis ar William's Wonder un citiem. Sākumā nevarēju pārbaudīt visas versijas, bet centos izveidot kaut ko jaunu un viegli audzējamu, kas kļūtu par jaunu kanabisa kategoriju. 

Sasha: Sēklas aizveda uz Poliju, kur veica pirmās paaudzes krustojumus. Pirmās paaudzes bija tikai ātrākas, bet ne automātiskas. Tikai otrajā vai trešajā paaudzē sāka parādīties autoflower īpašība, kad tā izolējās.

 

Sasha: Vēlāk atgriezos Kanādā un drauga Dava pagrabā zem 24/7 gaismas pirmo reizi novēroju autoflouera īpašības – stādi ziedēja ļoti ātri, arī mātītes pusmēneša laikā. Tie bija pirmie pilnīgie autoflaueri, ko sākām saukt par Willy's automatic, bet vēlāk par Lowryder – nosaukumu iedvesmoja žurnāls Lowrider par Meksikas zemo auto kultūru, ar „y” burta izmaiņu. 

 

Sasha: Selekcija risinājās vairākus gadus un ar interneta palīdzību (forumi kā overgrow.com, Hybrid), vārds izplatījās ļoti ātri. Hybrid forumu arī pats vadīju, kas kļuva par autos šķirņu centru.

 

Sasha: Pirmajās paaudzēs bija dažas kļūdas un neliela inbrīdinga dēļ bija arī pārāk mazi vai dīvaini augi. Tāpēc izstrādāju jaunas versijas, piemēram, Diesel Ryder un Chronic Ryder, ieviešot jaunas ģenētikas.

Sasha: Lowryder 2 tapa, krustojot oriģinālo Lowryder ar Santa Maria (brazīļu šķirni ar lielisku garšu), kas nodrošināja lielāku stiprumu, stabilitāti un ieguva milzu popularitāti. 

Sasha: Sākumā tirgū nonāca tikai parastās sēklas, bet vēlāk arī feminizētās. Tas joprojām notika pagrīdes tirgū. 

Sasha: Vēlāk ieguvu medicīniskā audzētāja licenci, atļauts nodrošināt pacientus, tā bija drošības iespēja, bet arī papildu slodze uz darbu. 

Sasha: Ar licenci jutos atbrīvots – varēju audzēt atklāti, ciemiņi apciemoja siltumnīcu. Tas bija kā izstāde – īsts kanabisa tūrisms! 

Sasha: Legalizācija ienesa pārmērīgu birokrātiju, atkritumu kalnus un resursu izšķērdēšanu, jo viss jāsadala mikroiepakojumos patērētājam, plastmasā.

Sebastian Good: Bet vienkāršāk ir izmantot stikla burciņas! Tā zāle glabājas mēnešiem svaiga, atšķirībā no plastmasas maisiņiem, kur kuļi tikai drupatas.

Sasha: Tieši tā – tas atņem baudu. Taču vēl ir daudz jādara un cīņa nav galā.

Sasha: Paldies tādiem kā tu – palīdzēji izglītot un mazināt stigmu par kanabisu. 

Sebastian Good: Mēs varam mainīt sabiedrības domas, izglītojot. Alkohols ikdienā ir pieejams galdā, neviens to neslēpj. Taču ar zāli – uzreiz slēp prom. Tikai stigmas dēļ.

Sasha: Jā, tas ir absurdi. Es neesmu īsts ārsts, bet priecāšos par titulu Dr. Cannabis. 

Sebastian Good: Noteikti, nākamreiz atnesīšu goda sertifikātu! Kā ir redzēt savu radīto Lowryder visā pasaulē, kas izmainīja industriju?

 

Sasha: Tas bija ļoti aizraujoši, jo citi selekcionāri sāka cienīt un atzīt mani par savējo, pat tie, pie kuriem pats agrāk lūkojos kā leģendām. Bet darbs nekad nebeidzas – vienmēr gribas darīt vēl labāk. 

Sebastian Good: Un tagad jau arī jaunie selekcionāri sadarbojas ar tevi, piedāvājot savus veidojumus uz Tavaientas bāzes. 

Sasha: Tā ir visforšākā sajūta – redzēt, kā citi jauni selekcionāri veido uz tava radītā. Lowryder bija kā liels izrāviens savā laikā, un šodien citi to tikai pilnveido. Manuprāt, jāpieņem, ka ģenētika jebkurā gadījumā ceļos tālāk – nav iespējams pilnībā to kontrolēt.

Sebastian Good: Cerams, ka nekad nebūs vietas ģenētikas tirdzniecības zīmēm sēklām. Bet, redzot mūsdienu autos, kā, piemēram, Devochka, ko šodien izmēģināju – visas tās šķirnes, ieskaitot Gorilla Cookies, Strawberry Gorilla, Tropicana Cookies – tās garšo neticami, un tirgus ir sprādzienveidīgs. 

Sasha: Tirgus mainās ļoti ātri, ir ļoti inovatīvs un dinamisks. Visu laiku uzrodas jauni hibrīdi, līdzīgi kā mūzikas pasaulē – nekas nerodas tukšumā, vienmēr ir citi iedvesmas avoti. 

Sasha: Fast Buds strauji ievieš jaunas šķirnes un tiešām ir uz viļņa, jo tikai tā šodien var konkurēt. 

Sebastian Good: Tagad ir liels pieprasījums pēc visdažādākajām garšām – desertu šķirnēm, augļu šķirnēm. Mūsdienās šķirnes garšo pēc zemenēm, ķiršiem, banāna un daudz kā cita. Turklāt, autos ir arī ļoti stipri – mūsu Strawberry Gorilla Auto testos uzrādīja 28.417% THC. Viss ir mainījies. 

Sasha: Punkts sarunai – vairs nav jāsaka, ka autos nav stipri!

Sebastian Good: Viennozīmīgi! Instagram ir arī tādi audzētāji kā Canamatoes Kanādā – ekskluzīvi audzē autos megapot sistēmā, kur vienā 60L podā iegūst pat līdz mārciņai no viena auga. Autos sen vairs nav mazi. 

 

Sasha: Kopējā šķirņu kvalitāte pasākumā pārsteidza. Bija grūti izcelt vienu līderi – visas šķirnes bija labākas nekā jebkad agrāk. Mani iespaidoja purple punch automāts ar violetajiem toņiem. 

Sebastian Good: Noteikti pamanīji manas Tropicana Cookies: tās bija tik tumšas, gandrīz melnas un neticami kristāliskas. 

Sasha: Jā, tieši tā, tā arī bija viena no testētajām uzvarētājām – mēs testējām pēc numuriem, nezinot kāda šķirne, bet tā izcēlās. 

Sebastian Good: Tad noteikti biji krietni pierīkojies testējot – 20–30 šķirnes dienā! 

Sasha: Nekad neesmu bijis tik pacilātā stāvoklī! Tajā pašā laikā bija jāsniedz intervijas un jārunā ar medijiem. 

Sebastian Good: Tādēļ šodien pilnīgi skaidrā veicu interviju, citādi aizpeldētu domās visos virzienos! 

Sasha: Jā, pilnīgi tev piekrītu!

Sebastian Good: Autoflower World Cup biji arī pats uzvarētājs – tava Doctor's Choice #1 ieguva otro vietu Sativa auto kategorijā!

Sasha: Jā, man tā arī bija pārsteigums, un es pat nezināju, ka tā bija mana šķirne līdz balvas brīdim! 

 

Sebastian Good: Kā redzi autoflaueru attīstību pēc 5, 10 vai pat 20 gadiem?

Sasha: Ceru, ka fokusēsimies arī uz citiem kanabinoīdiem (CBD, CBG utt.), paplašināsies profili un būs vēl stabilākas garšas. 

Sebastian Good: Vai arī stigma laika gaitā samazināsies un cilvēki nesaistīs vairāk autos ar kaut ko mazvērtīgu?

Sasha: Jā, jau tagad stigma ir stipri mazāka. Vecās paaudzes audzētājiem vēl ir aizspriedumi, bet tos nav jāmaina ar varu – katram ir savas priekšrocības. Mūsdienu šķirnes jau ir ļoti labas, bet komerciālai izmantošanai vēl trūkst pilnīgas stabilitātes. Tas nāks ar laiku. 

 

Sebastian Good: Mācīsimies vairāk arī par to, kā audzēt autos – bieži pieredzējuši audzētāji ar fotoperiodiskām šķirnēm pieļauj vairāk kļūdu nekā iesācēji, jo autos nav tik ļoti jāpieskata un jāmazgā ar mēslojumu. 

Sasha: Tieši tā – nevajag pārspīlēt ne ar mēslojumu, ne ar apkopi. Jāiemācās sajust augu, ko tas vēlas. 

Sebastian Good: Kāds būtu tavs galvenais padoms autoflaueru audzētājiem?

Sasha: Nepārdomā un nepiespied. Vairāk laika veltīt auga novērošanai, nevis pārmēslot. Saprast, kas tieši patīk tavam augam, ik situācija atšķiras. 

Sebastian Good: Absolūti, neesi pārcentīgs, neapgrūti. Mīli augu un tas parādīsies rezultātos. 

Sasha: Esmu zemas iejaukšanās piekritējs – autoflaueri neprasa daudz veidošanas vai apgriešanas. Svarīgi nodrošināt labu startu, viss pārējais būs labi, jo dzīves cikls īss. 

Sebastian Good: Piemēram, es izmantoju sausos mēslojumus (super soil). Jau sākumā visus barības elementus salieku zemē un pēc tam tikai padzīvoju ar tēju. Nav jēgas gaidīt, viss jāieliek uzreiz. 

 

Sasha: Tieši tā – jāprot nolasīt augu pazīmes, pievērsties zīmei (trūkst slāpekļa? Utml.), bet nepārspīlēt. 

Sebastian Good: Kādas trīs šķirnes tu ņemtu līdzi uz salu, kur nav kanabisa? 

Sasha: Es droši vien ņemtu maisītu sēklu paku, kur dažādas šķirnes – lai varu pamēģināt un atrast, kas aug vislabāk konkrētajā vietā. Daudzveidība ir vērtība pašā par sevi. 

Sebastian Good: Lieliska atbilde! Visu mūžu spēsi spēlēties ar dažādām ģenētikām. 

Sasha: Es tiešām tā domāju – nekad nezini, kas dzīvē noderēs, tāpēc sēklas allaž krāju. 

Sebastian Good: Ceru, drīzumā tiksimies arī klātienē. Šī saruna bija ļoti vērtīga – esi Kanādā, es Spānijā, bet viss notiek visā pasaulē. Feri uzrīko mums iespēju satikt līdzīgi domājošos – un tas ir labākais par šo nozares pusi. 

Sasha: Tas tiešām uzlādē, satiekot cilvēkus, kuri saka paldies par sēklām, dalās pieredzē. Ikdienā darbs ir rutīna, bet kopā sanākot rodas ģimeniskuma sajūta. 

 

Sebastian Good: Varbūt tiekamies Prāgā? 

Sasha: Jā, Cannafest notiks arī Prāgā. Būtu lieliski tikties! 

 

Sasha: Daudzas labas lietas kanabisa pasaulē rodas no kopīgas kaislības un ne noteikti no peļņas. Varbūt nākamreiz jārunā par sadarbību ar Fast Buds un sēklām Kanādas tirgum – daudzi to novērtētu.

Sebastian Good: Šogad tiešām ir tāda sadarbošanās sajūta nozares iekšienē – konkurence ir laba, bet sadarbojoties mēs attīstām nozari ātrāk. Visu nosaka augs, mīlestība pret to. 

Sasha: Jā, atklājas, kuri ienāk ar sirdi un paliks ilgtermiņā – tie kļūst kā ģimene. Turpini darīt lielisku darbu! 

Sebastian Good: Paldies tev, Sasha, un paldies, ka biji ar mums, dalījies savā pieredzē. Neaizmirsti – kaut kur vienmēr ir 4:20! 

Sasha: Paldies, ka uzaicināji. Priekā! Vienmēr ir 4:20! 

Sebastian Good: Milzīgs paldies!