Viss par autofloriem – augšanas faktori
- 1. Apgaismojuma prasības
- 2. Barošanas prasības
- 3. Vides prasības
- 4. Padomi labākai augu augšanai
- 4. a. Augu trenēšanas tehnikas
- 5. Kopsavilkums
Visās autoflowering kaņepju šķirnēs ir Cannabis ruderalis ģenētika, kas piešķir tām autoflorēšanas īpašību un ļauj augt ātrāk, izturīgāk – bez vajadzības mainīt apgaismojuma režīmu ziedēšanas ierosināšanai.
Autoflora attīstība kopš Lowryder šķirnes ieviešanas ir bijusi ievērojama. Mūsdienu autoflowering šķirnes var nodrošināt iespaidīgu ražu un augstas kvalitātes ziedus, bieži pat pārspējot fotoperioda šķirnes. Taču, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, ir nepieciešams viens galvenais nosacījums – nodrošināt optimālus augšanas apstākļus.
Ir 2026. gads, un autoflori ir labāki nekā jebkad. Ja Tu esi jauns audzētājs un apsver iespēju izmēģināt autoflorus, esi īstajā vietā. Šī iesācējiem draudzīgā rokasgrāmata aptver visu, kas jāzina, lai veiksmīgi audzētu autoflorus un izbaudītu lielisku pirmo ražu. Sāksim!
Apgaismojuma prasības
Kā jau minēts, galvenais, kas stāv starp Tevi un augstākās kvalitātes “zāli”, ir audzēšanas vide. Tā ietver gaismu, barošanu, temperatūru un mitrumu.
Autoflori, kā vari zināt, parasti tiek audzēti pēc 18/6 apgaismojuma cikla no sākuma līdz beigām, atšķirībā no fotoperioda augiem, kuru ziedēšanai nepieciešams mainīt uz 12/12 ciklu.
Tāpēc apgaismojuma grafikā nav daudz noslēpumu: uzstādi taimeri uz 18/6 un esi gatavs. Tomēr augiem dažādos augšanas posmos ir atšķirīgas gaismas prasības. Piemēram, jaunam stādam nav vajadzīga tik liela gaismas intensitāte kā briedušam ziedošam augam.
Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi zināt, cik daudz gaismas Tavi augi patiešām saņem. Lai to izmērītu precīzi, būs nepieciešams PAR mērītājs.
PAR mērītājs mēra gaismu, kas augiem ir pieejama fotosintēzei, īpaši Fotosintētiski Aktīvo Starojumu (PAR) 400–700 nm viļņa garuma diapazonā. Šie mērītāji bieži izmanto kvantu sensorus, kas mēra fotonu daudzumu, kas nonāk sensorā, izteikts kā Fotosintētisko Fotonu Plūsmas Blīvums (PPFD) μmol/m²/s vienībās.
Ko tas nozīmē? Vienkārši sakot, PAR mērītājs rāda, cik daudz fotosintēzei aktīvas gaismas faktiski sasniedz Tavu augu. Tas nerāda, cik daudz gaismas kopumā izstaro Tava LED iekārta – tas mēra lietderīgās gaismas daudzumu noteiktā vietā Tavai augšanai.
Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka pārāk daudz gaismas faktiski var kaitēt kaņepju augam. Nodrošināt optimālus apstākļus nozīmē atrast līdzsvaru – ne pārāk maz, ne pārāk daudz, bet tieši pareizu apjomu.
Autofloru gadījumā, kas tiek audzēti pēc 18/6 gaismas grafika, vari izmantot šādus rādītājus kā vispārēju vadlīniju:
- Stādu posms: 100–200 PPFD / 6–13 DLI
- Veģetatīvais posms: 200–500 PPFD / 13–32 DLI
- Ziedēšanas posms: 500–700 PPFD / 40–45 DLI
- Nogatavināšana: 500–700 PPFD / 32 - 36 DLI
Atceries, ka autoflorus var audzēt visu laiku pie 18/6 apgaismojuma cikla – no sēklas līdz ražai. Tāpēc viņi var sasniegt augstu Dienas Gaismas Integrāli (DLI) pie zemāka PPFD nekā fotoperioda ziedošie augi zem 12/12. Tā kā fotoperioda augi ziedēšanas laikā saņem mazāk stundu gaismas dienā, tiem parasti nepieciešama lielāka PPFD, lai sasniegtu tādus pašus rezultātus.
Barošanas prasības
Lai gan visām kaņepēm, gan autofloriem, gan fotoperioda augiem nepieciešamas tās pašas pamatbarības vielas, nepieciešamā koncentrācija var atšķirties. Tas attiecas ne tikai uz dažāda izmēra augiem – milzu 200 cm augs dabiski patērēs vairāk nekā 90 cm, – bet arī, salīdzinot fotoperiodus ar autofloriem, jo autofloriem parasti vajag mazāk barības vielu.
Tāpēc ieteicams sākt autofloru mēslošanu aptuveni ar ½ no ražotāja ieteicamās devas. Tas var šķist sarežģīti, bet tā nav. Vienkārši seko ražotāja barošanas grafikam, bet lieto uz pusi mazāku mēslojuma koncentrāciju. Ja grafikā teikts 10 ml uz litru ūdens, sāc ar 5 ml/litru autofloriem un koriģē pēc auga reakcijas.
Runājot par iepriekš mēslotām augsnēm, ļoti bagātīgas augsnes, piemēram, All-Mix vai Ocean Forest, var būt pārāk barības vielām bagātas autofloriem un izraisīt barības apdegumu. Vieglāka augsne, piemēram, Light-Mix vai Happy Frog, ir ieteicamākais variants. Kā vispārīga vadlīnija – izvēlies augšanas vidi ar EC ap 1,2 mS/cm vai zemāku.
Lietojot viegli jau mēslotu augsni, uzreiz nepiemēro papildu barības vielas. Atkarībā no podiņa izmēra un šķirnes barības vielas, kas jau ir augsnē, bieži var pietikt lielākajai daļai veģetatīvā posma. Kad augs sāk priekšziedēšanu, vari sākt barot pēc ražotāja shēmas ar apmēram ½ stipruma devu, pakāpeniski pielāgojot pēc auga reakcijas.
Vides prasības
Lai augtu un attīstītos, augiem jāspēj veikt svarīgas dzīvības funkcijas, piemēram, elpošanu un fotosintēzi, un vides apstākļiem ir milzīga loma šo procesu efektivitātē.
Šeit spēlē ienāk VPD (Tvaika Spiediena Deficīts). Jaunam stādam ir neliela sakņu sistēma, un tam nav vajadzīga liela ūdens uzņemšana – tātad mazāks VPD ir vēlams. Ziedēšanas laikā augs patērē daudz vairāk ūdens un barības vielu, tāpēc tas var tikt galā ar augstāku VPD, kas sekmē intensīvāku transpirāciju.
| Augšanas posms | Temperatūra | Mitrums | VPD |
|---|---|---|---|
| Stāds | 23–29°C (75–85°F) | 75 - 85% | 0.5 - 0.7 |
| Veģetatīvais | 21–29°C (70–84°F) | 65 - 75% | 0.8 - 1.3 |
| Pirmsziedēšana | 21–26°C (70–80°F) | 55 - 65% | 1.2 - 1.5 |
| Ziedēšana | 15–24°C (60–75°F) | 40 - 50% | 1.5 - 1.7 |
Kā kontrolēt VPD? Pielāgojot divus galvenos apkārtējās vides faktorus: temperatūru un relatīvo mitrumu. Atrodot pareizo līdzsvaru starp tiem, vari uzturēt atbilstošu VPD katram augšanas posmam un izveidot augam optimālus apstākļus. Tas palīdz augam veikt vitālus procesus efektīvāk, sekmējot straujāku un veselīgāku augšanu, vienlaicīgi samazinot vides stresa un kaitēkļu risku. Optimālu apstākļu uzturēšana palīdz arī efektīvāk izmantot elektroenerģiju, ūdeni un laiku visa audzēšanas cikla laikā.
Padomi labākai augu augšanai
Ja Tev ir zināšanas un aprīkojums, lai nodrošinātu optimālus apstākļus, ir daži padomi un triki, kas palīdzēs pacelt Tavu ražu nākamajā līmenī.
Augu trenēšanas tehnikas
“Mazs stresa treniņš” jeb LST ir metode, kurā zaru uzmanīgi atliec un nostiprini (ar mīkstu stringu vai drāti) tā, lai izveidotos plašāka vainaga forma — tātad katrs zars saņem vairāk gaismas. Atšķirībā no HST tehnikām, piemēram, topping, fimming, supercropping utt., šī metode negatīvi nebojā augu; tas īpaši svarīgi autoflowering šķirnēm, jo tām nav papildu laika atveseļošanai pēc invazīvām trenēšanas metodēm.
LST jāpielieto pakāpeniski, ik pēc pāris dienām, kamēr zari vēl ir pietiekoši lokani un viegli liecami. Vieglāk ir atliekt zaru galus. Veidojot formu, katrs atliektais zars dabiski sliecas augšup pret gaismu. Iesācējiem autofloru audzētājiem neiesaka “topping” (t.i., nozāģēt visaugstāko zaru) pirms LST, jo autofloru augšanas periods ir īsāks, un būs mazāk laika atkopties. Taču ar lielāku pieredzi un veselīgu, strauji augošu augu ar vismaz 4 mezgliem var arī droši knaudzīt tikai zaru galotnes (lapu rozeti).
FIMMING
“FIMing” ir saudzīgāka topping versija. Tā vietā, lai pilnībā nogrieztu zaru galotni, Tu tikai apgriez pavisam virsējo galiņu, tādējādi samazinot stresu. Mīnuss – atšķirībā no topping, FIMing reti noved pie divu galveno kolu veidošanās.
Defoliācija
Stratēģiska defoliācija telpās audzējot (parasti nav vajadzīga, audzējot saulē) nozīmē lapu apgriešanu veģetatīvā periodā un agrīnā ziedēšanas stadijā, lai augs saņemtu vairāk gaismas un gaisa. Kā minēts iepriekš, Tu vari izmēģināt jebkuru treniņa tehniku, tomēr jebkura HST autofloru gadījumā pieļaujama tikai pieredzējušiem, citādi iespējami slikti rezultāti.
Fast Buds piedāvā vairākas augstražīgas šķirnes, piemēram, Purple Lemonade Auto RF3, kuras lieliski reaģē uz šīm tehnikām.
Lietderīgie mikroorganismi
Arī sīki augsnes organismi spēlē lielu lomu kaņepju veselībā un optimālā augšanā. Vai zināji, ka zemē mīt vesels bars mikrobu, kas palīdz kaņepju augiem augt lieliem un spēcīgiem? Tieši tā – šie sīkie sabiedrotie ievērojami veicina Tavu augu veselību un labsajūtu. Sākot ar augsni – mikrobi palīdz sadalīt organiskās vielas (piemēram, kritušās lapas un citus trūdošus augus) barības vielās, ko augi var uzņemt. Tie arī palīdz efektīvāk uzņemt barības vielas, kas ļauj augam augt ātrāk un spēcīgāk. Bet ne tikai augsnē – mikrobi var dzīvot arī uz paša auga virsmas. Šīs labvēlīgās baktērijas un sēnes aizsargā augu no kaitīgajiem patogēniem un kaitēkļiem, piemēram, pelējuma un insektiem. Tās var pat uzlabot auga dabīgo aizsardzību, padarot to izturīgāku pret slimībām.
Viena īpaši derīgu mikroorganismu grupa kaņepēm ir mikorizas sēnes. Tās veido simbiozi ar saknēm – veido sīkus pavedienus, kas palīdz augam uzņemt barības vielas un ūdeni no augsnes. Tās var palīdzēt augam pārciest stresa apstākļus, piemēram, sausumu vai barības trūkumu. Vēl viena grupa ir gaisa slāpekli fiksējošās baktērijas. Šie mikrobi uzņem slāpekli no gaisa un pārveido to augam izmantojamā formā. Tu vari izmantot mikrobus savā labā, piemēram, piesējot augus ar mikorizas sēņu un Trichoderma preparātiem vai lietojot komposta tēju lapu smidzināšanai.
Kopsavilkums
Pastāv neskaitāmas trenēšanas tehnikas, piedevas, instrumenti un sīkrīki, kas sola TEV top kvalitātes zāli. Patiesībā uzticamākais ceļš uz izcilu “zāli” ir sākt ar labu ģenētiku un nodrošināt optimālus vides apstākļus.
Tā vietā, lai izšķiestu laiku un naudu uz pseido-brīnumlīdzekļiem, investē pamataprīkojumā, kas ļauj sekot, kontrolēt un pielāgot savu audzēšanas vidi. Koncentrējies uz būtisko – gaismu, temperatūru, mitrumu, gaisa plūsmu un barošanu –, un ļauj ģenētikai izdarīt pārējo.
Izejas nav: laba ģenētika + optimāli apstākļi = augstākās klases zāle.
BUJ
Nav vienas brīnumtehnikas, papildinājuma vai sīkrīka, kas garantē augstākās šķiras ziedus. Labas ģenētikas apvienojums ar pastāvīgi optimizētu apgaismojumu, uzturu, temperatūru, mitrumu, laistīšanu un ventilāciju sniedz augam labāko iespēju sasniegt savu ģenētisko potenciālu.
18/6 apgaismojuma cikls ir viens no biežāk izmantotajiem: 18 stundas gaismas un 6 stundas tumsas katru dienu no sēklas līdz ražai. Atšķirībā no fotoperioda augiem, autofloriem nav jāmaina uz 12/12 ziedēšanas sākšanai.
Pārāk liels gaismas daudzums var izraisīt stresu, piemēram, lapu sarullēšanos vai augšanas palēnināšanos. Vairāk gaismas ne vienmēr nozīmē labāk – galvenais ir nodrošināt katram posmam atbilstošu daudzumu.
DLI jeb Dienas Gaismas Integrālis nosaka, cik daudz fotosintēzei aktīvās gaismas augs saņem 24 stundu laikā. Tas ir īpaši noderīgs autofloriem, jo garāks dienas apgaismojums ļauj tiem sasniegt augstu DLI arī pie salīdzinoši zemāka PPFD nekā fotoperioda augiem 12/12 režīmā.
Puse devas ir laba sākuma pozīcija, taču tā nav vispārēja likme. Ģenētika, auga lielums, augšanas vide, ūdens kvalitāte un pats mēslojums ietekmē nepieciešamo uztura daudzumu.
VPD jeb Tvaika Spiediena Deficīts apraksta attiecības starp temperatūru, mitrumu un gaisa spēju žāvēt. Uzturot piemērotu VPD, tiek regulēta transpirācija un efektīva ūdens apmaiņa ar vidi.
VPD var pielāgot, kontrolējot temperatūru un relatīvo mitrumu. Atkarībā no apstākļiem tas var ietvert automātisku sildītāju, kondicionieru, mitrinātāju, mitruma noņēmēju, nosūces ventilatoru un citu klimata kontroles iekārtu lietošanu.
Jā. Stādi vislabāk jūtas siltākos, mitrākos apstākļos un ar zemāku VPD. Pieaugot, mitrumu un temperatūru var pakāpeniski samazināt, VPD paaugstināt, lai augs varētu efektīvāk transpirēt.
Autofloru stādiem nepieciešama salīdzinoši zema gaismas intensitāte – ap 100–200 PPFD ir labs sākuma diapazons, ko pakāpeniski palielina, augam stiprinoties.
Veģetatīvajā augšanā aptuveni 200–500 PPFD nodrošina pietiekamu gaismas daudzumu veselīgai attīstībai. Intensitāti palielina pakāpeniski, nepakļaujot jaunos augus uzreiz ļoti spēcīgai gaismai.
Ziedēšanas laikā autoflori spēj patērēt ap 500–700 PPFD bez papildu CO₂ un virs 1000 PPFD ar CO₂ injekciju. Ideālo intensitāti nosaka šķirne, vides apstākļi un diennakts apgaismojuma stundu skaits.
Komentāri