Intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) nākotne kaņepju tirgū

• 1. Vai var iegūt intelektuālā īpašuma tiesības uz kaņepju šķirni?
• 2. Esošā situācija ar kaņepju intelektuālā īpašuma tiesībām
• 3. Tuvākā nākotne: intelektuālā īpašuma tiesības kaņepēs
• 3. a. Patenti
• 3. b. Preču zīmes
• 4. Nobeigums

Pirms bija pieejamas simtiem dažādu kaņepju šķirņu, kaņepju augi bija tīri zemesrases: 80. gados tika izlaistas pirmās komerciālās šķirnes, kas, pateicoties vēlamajām īpašībām, kļuva ārkārtīgi populāras un radīja pirmās hibrīdās šķirnes. Kopš tā laika selekcionāri ir sacentušies, lai izveidotu labākās šķirnes, bet kaņepju aizlieguma dēļ viņu darbs nav bijis aizsargāts ar autortiesībām, tāpēc zīmoli varēja izmantot šo ģenētiku ar citu nosaukumu. Šodien, kad kaņepju likumi mainās un tirgus piesaista uzmanību, ne tikai selekcionāri, bet arī lielas korporācijas vēlas nodrošināt savām šķirnēm autortiesības, taču vai tas ir iespējams?

1. Vai var iegūt intelektuālā īpašuma tiesības uz kaņepju šķirni?

Valstīs vai štatos, kur kaņepes ir legālas, dispensāri piedāvā vairākas dažādas kaņepju šķirnes, katrai ar savu nosaukumu, kvalitāti un cenu. Vairumā gadījumu mazumtirdzniecības veikaliem nav tiesību uz šķirnēm, tāpēc kā var pasargāt savu šķirni no pārdošanas kādā veikalā? Tas nav tik vienkārši. Pirmkārt, ir atšķirība starp šķirnes doto nosaukumu un pašas šķirnes nosaukumu. Parasti augu šķirnes nevar reģistrēt kā preču zīmes, tāpēc audzētāji un selekcionāri var pievienot preču zīmi, kamēr pati šķirne paliek publiskajā domēnā visiem pieejama.

Piemēram, Rainier Fuji Apples ir reģistrēta preču zīme, kas nozīmē, ka citi uzņēmumi nevar saukt savus ābolus Rainier, bet var norādīt, ka tie ir Fuji, jo Fuji ir šķirne. Šādas preču zīmes papildus šķirnei palīdz identificēt ābolu veidu un izcelsmi, bet vai tas derētu arī kaņepju šķirnēm? 2010. gadā ASV Patentu un preču zīmju birojs atļāva reģistrēt medicīnisko kaņepju preču zīmes, taču ideja ilgi nedzīvoja.

Saskaņā ar federālajiem likumiem kaņepes joprojām ir nelegālas, tāpēc nevar reģistrēt preču zīmi, kas attiecas uz aizliegtu vielu. Taču preču zīmes reģistrēšana neprasa paša produkta reģistrāciju, bet gan zīmolu, pēc kura var identificēt konkrētā produkta izcelsmi. Tas jau dažviet notiek, taču kaņepju industrijai daudzviet vēl joprojām trūkst aizsardzības, kāda ir citiem produktiem pret kopēšanu.

2. Esošā situācija ar kaņepju intelektuālā īpašuma tiesībām

Pašreizējā kaņepju autortiesību situācija dod cerību selekcionāriem un audzētājiem. Reģionos, kur medicīniskā kaņepju lietošana ir legāla, institūcijas strādā pie patentu izsniegšanas tiem, kas var uzrādīt jaunu īpašību šķirni – piemēram, uzlabotu iepriekšējās ģenētikas versiju. Tā var būt, piemēram, šķirne ar lielāku noturību pret pelējumu, augstāku CBD saturu vai arī būtiskas ģenētiskās izmaiņas, kas apliecina, ka šķirnes izstrādei veltīts noteikts laiks.

Pirmais kaņepju patents tika piešķirts laboratorijai Kolorādo 2015. gadā – par šķirni ar unikālu terpēnu profilu un specifiskiem kanabinoīdiem. Kopš tā laika arvien vairāk uzņēmumu ir pieteikušies patentiem, kas saistīti ar kaņepju produktiem, tātad tas ir iespējams, bet mazie selekcionāri ir būtiski neizdevīgākā pozīcijā, jo process ir ļoti dārgs un ilgs.

Kā kaņepes kļūst legālas arvien vairāk valstīs, aug attīstīto šķirņu vērtība. Pirms pāris gadiem selekcionāriem, lai izvairītos no problēmām ar likumu, bija jāpaliek anonīmiem, taču tagad uzņēmumi var izmantot viņu ģenētiku bez atļaujas, tāpēc selekcionāri sāk pieprasīt atzinību un iespēju nopelnīt ar savu darbu un turpināt strādāt ar savām šķirnēm.

Lielākajai daļai selekcionāru autortiesības nav tikai par naudu. Patiesībā daudzi selekcionāri un audzētāji iebilst pret kaņepju autortiesībām, jo, lai radītu jaunu šķirni, ir jāizmanto jau esošās šķirnes, tomēr reāli raugoties, autortiesības kaņepēs tiks ieviestas, tāpēc selekcionāriem vajadzētu aizsargāt savus darinājumus vēl pirms lielās korporācijas pārņem tirgu.

3. Tuvākā nākotne: intelektuālā īpašuma tiesības kaņepēs

Nākotnē varētu būt, ka autortiesību piešķiršana būs atkarīga no ģenētiskās dokumentācijas – jau šobrīd laboratorijas strādā pie tā, lai saprastu, kā kaņepes attīstās, lai aizsargātu šķirņu daudzveidību un veiktu ģenētiskās pārbaudes šķirņu īpašību identificēšanai un to radniecības noteikšanai ar citām šķirnēm.

Šādi testi var būt ļoti noderīgi gan selekcionāriem, gan patērētājiem – šādi patērētāji zinātu, ko tie iegādājas, bet selekcionāri varētu aizsargāt savas šķirnes, lai neviens cits nevarētu patentēt viņu darinājumus. Lai tas strādātu, selekcionāriem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kas vēl nav fiksēti likumos, taču, saskaņā ar esošajiem IPR noteikumiem, eksperti paredz, ka tie varētu būt šādi:

Augkopju selekcionāra tiesības

Augu selekcija notiek jau gadsimtiem, bet atšķirība starp audzētāju un selekcionāru skaidrāk iezīmējās tikai 20. gadsimtā. Kvalitatīvai selekcijai nepieciešamas lielas telpas, tehnika un zināšanas, līdz ar to selekcionāru tiesības nozīmē tiesības gūt atdevi no ieguldījumiem. „Piederot” kaņepju šķirnei, selekcionārs iegūst virkni ekskluzīvu tiesību, piemēram:

• Tiesības ražot un pavairot šķirni;
• Klonēt šķirni, lai to izplatītu tālāk;
• Pārdot šķirnes klonus un sēklas;
• Eksportēt un importēt attiecīgās šķirnes klonus;
• Klonēt šķirni, lai radītu citu komerciālu šķirni, ja nepieciešams oriģinālās šķirnes klons;
• Izmantot auga daļas citu produktu izgatavošanai (izņemot klonus);
• Uzglabāt klonus;
• Un dot atļauju citiem klonēt savu šķirni;

Katra, kurš veiksmīgi reģistrē kaņepju šķirni kā preču zīmi, iegūst iepriekš minētās tiesības uz 20 gadiem, bet ir jāizpilda noteikti nosacījumi. Šķirnes aizsardzībai jābūt:

Prasības kaņepju šķirnes reģistrēšanai

Turklāt selekcionāru tiesības var attiekties arī uz atvasinātām šķirnēm, kas pasargā oriģinālos selekcionārus no autortiesību iegūšanas, vien veicot nelielas izmaiņas sākotnējā šķirnē. Būtiski atvasinātas šķirnes (EDV) ir augi, kas radušies no cita augu šķirnes (sākotnējās šķirnes). EDV definē šādi:

• Augu šķirne ir EDV, ja tā radusies no sākotnējās šķirnes un saglabā sākotnējās šķirnes būtiskās īpašības;
• Tā ir viegli atšķirama no sākotnējās šķirnes;
• Izpauž sākotnējās šķirnes būtiskās īpašības, izņemot atšķirības, kas radušās tās atvasinājuma rezultātā.

Diemžēl, kaņepju selekcionāru tiesību un federālo likumu trūkums attiecībā uz izklaides kaņepēm apgrūtina vienota standarta veidošanu kaņepju autortiesībās.

Patenti

Patenti ir visvairāk pieprasītais aizsardzības veids, jo tos var piešķirt starptautiski un tie sniedz aizsardzību 20 gadus. Lai iegūtu šādu aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam jāparāda, ka viņa izgudrojums ir jauns, noderīgs un izgudrojuma rakstura, taču tas nav vienkārši. 

Runājot par kaņepju augiem, ir ļoti grūti pierādīt, ka šķirne ir jauna un noderīga, turklāt, kā apgalvo pētnieki, nav iespējams, ka dzīvā būtne būtu „izgudrota”, tātad nevar patentēt augus, dzīvniekus un cilvēkus – tas nozīmē, ka šķirnes un sēklas nav patentējamas. Par laimi, The Open Cannabis Project strādā pie DNS paraugu ievākšanas un publiskošanas tiešsaistes datu bāzē, kas palīdzētu klasificēt šķirnes un novērst patentus ģenētikai, kas patiesībā nav unikāla, vienlaikus palīdzot identificēt sabiedrībai pieejamās šķirnes.

Preču zīmes

Kaņepju selekcionāri var iegūt labumu no preču zīmēm, kas arī sniedz aizsardzību un palīdz atšķirt savu zīmolu no citiem. Tas ļauj aizsargāt ne tikai šķirņu nosaukumus, bet arī produktus. Lai to paveiktu, šķirne vai produkts nedrīkst būt maldinoši aprakstošs un nedrīkst saturēt vārdus, kas norāda uz kaņepēm, piemēram, weed, green vai citus līdzīgus. Arī selekcionāri nevar izmantot produkta efekta aprakstus; piemēram, daži uzņēmumi jau ir reģistrējuši medicīnisko kaņepju produktus ar aprakstiem „good morning”, „bedtime” un „lights off”. 

Papildus iepriekš minētajām problēmām būs praktiski neiespējami reģistrēt šķirņu nosaukumus kā „Jelly Rancher”, jo tas jau ir preču zīmes pārkāpums, bet „Alaskan Thunderfuck” nederēs apvainojoša rakstura dēļ, lai gan ASV tas tika pasludināts par konstitucionāli pieļaujamu vārda brīvības dēļ, tomēr ne visās valstīs šāda prakse ir atļauta.

Kaut arī preču zīmes var sniegt zināmu aizsardzību selekcionāriem, pagaidām nav skaidrs, cik efektīvi preču zīmes un patenti darbosies kaņepju industrijā – iespējams, laika gaitā parādīsies vēl vairāk izaicinājumu. 

4. Nobeigums

Kā darbojas legālo izklaides kaņepju tirgus un ar to saistītās IPR tiesības, būs būtiska ietekme uz visu industriju. Savukārt arī izklaides kaņepju tirgus pamatīgi ietekmēs IPR. Tas nozīmē, ka IPR un kaņepes, visticamāk, attīstīsies divos scenārijos.

Pirmkārt, izklaides tirgus varēs izmantot patentus un selekcionāru tiesības; otrkārt, tirgu kontrolēs lielās korporācijas un selekcionāriem nāksies saskarties ar dažādām grūtībām, piemēram, nepieciešamība izmantot ģenētiskās modifikācijas un citas progresīvas metodes, lai saglabātu tiesības uz savām šķirnēm, kas būtiski apgrūtinātu mazajiem selekcionāriem strādāt.

Acīmredzot tās ir tikai teorijas, un realitātē var piepildīties tikai daļa no tām vai ne viena. Tomēr tas var mainīt, kā darbojas noteikti procesi kaņepju industrijā tieši tagad. Diemžēl tas ir atkarīgs no likumdevēju lēmumiem, kā IPR strādās kaņepēs, tāpēc cerēsim uz labāko. Ja jums ir papildus zināšanas par IPR kaņepju jomā, droši dalieties ar tām komentāros zemāk!

Ārējie avoti

1. IPR un biotehnoloģiskā inovācija. - Kaur, Jasleen & Manav, Navneet. (2021)
2. Medicīnisko kaņepju un saistīto produktu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības tendences. - Wyse, Joseph & Luria, Gilad. (2021). 
3. Kaņepju selekcionāru tiesības: intelektuālais īpašums Kanādas legālajā marihuānas tirgū. - de Beer, Jeremy & Gaffen, Alyssa. (2017).