Kā kaņepes veicina radošumu?

• 1. Kas ir radošums un divergenta domāšana?
• 1. a. Divergenta domāšana
• 2. Kaņepes, radošums un to darbība smadzenēs
• 3. Kāda ir ideālā kaņepju deva radošuma stimulēšanai?
• 4. Secinājumi

Kopš vien atceramies, kaņepes un māksla ir bijušas cieši saistītas – šķiet, ka tās ir kā zemesriekstu sviests un ievārījums mūsu sviestmaizē. Un, lai gan panākt vienošanos starp visiem var būt sarežģīti, kad runa ir par marihuānas spēju veicināt radošumu, atbilde gandrīz vienmēr būs 'protams!' 

Cik reizes esi uzpīpējis un sajuties īpaši iedvesmots uzzīmēt vai uzgleznot ko jaunu, uzspēlēt mūziku uz ģitāras, basa vai cita instrumenta, uzrakstīt kaut ko vai darīt ko citu radošu? Un kā ar filmām, seriāliem vai muzeju apmeklējumiem? Kad uzsmēķē un vēro mākslu, vai nejūties vairāk savienots ar notiekošo?

Esam dzirdējuši pat par tādiem, kas uzsmēķē un saņem radošo impulsu sakārtot māju, skanot mūzikai – arī tas ir sava veida radošums. Tātad varam vēlreiz apstiprināt – marihuāna patiešām stimulē radošumu. Bet kā tas tieši notiek? Šajā rakstā noskaidrosim, kā tas darbojas. 

1. Kas ir radošums un divergenta domāšana?

Sāksim ar to, kas tieši uzskatāms par radošumu. Vārdnīcā radošums definēts kā tieksme radīt vai atpazīt idejas, alternatīvas vai iespējas, kas var palīdzēt risināt problēmas, sniegt izklaidi sev un/vai citiem, kā arī sazināties. ¹ 

Turklāt Kembridžas definīcija apgalvo, ka radošums ir spēja radīt vai izmantot oriģinālas un neparastas idejas. Savukārt amerikāņu psihologs Dr. Ellis Pols Torrance piedāvā sarežģītāku, taču, iespējams, precīzāku definīciju. 

"Radošums ir process, kurā kļūstam jūtīgi pret problēmām, zināšanu trūkumiem, tukšumiem, neatbilstībām u.c.; identificējam grūtības; meklējam risinājumus, izvirzām hipotēzes par trūkumiem, pārbaudām šīs hipotēzes un, iespējams, tās mainām; visbeidzot komunicējam rezultātus." ²

Tomēr radošums ir tik subjektīvs, ka tā definīcija dažādiem cilvēkiem nozīmē ko citu – vai tiešām zinātne vai grāmatas spēj īsti izskaidrot radošumu?

Divergenta domāšana

Lai atbildētu uz šo iepriekšējo jautājumu, zinātne izmanto divergento domāšanu kā radošuma mērīšanas metodi. Tā tiek uzskatīta par domāšanas procesu, kas analizē visus iespējamos risinājumus vai tik daudz, cik cilvēks spēj iedomāties – parasti smadzeņu vētras veidā, spontāni, nelineāri, ļaujot domām un idejām brīvi plūst. ⁴

Divergenta domāšana saistīta ar domāšanas metodēm, proti, ideju ražošanu īsā laikā, tās nevērtējot, bet ļaujot radīties arvien jaunām idejām. 

Dažas metodes, kas uzlabo divergentu domāšanu, ir: 

• Smadzeņu vētra: ideju nejauša radīšana bez kārtības vai loģikas, bet fokusējoties uz konkrētu mērķi;
• Dienasgrāmatas vešana: palīdz pierakstīt nejaušas domas, kas var rasties dienas laikā, rezultātā veidojot domu kolekciju;
• Brīvā rakstīšana: noteiktā laika posmā cilvēks nepārtraukti raksta par kādu tēmu;
• Domu vai tēmas karte: parasti pēc smadzeņu vētras tiek izveidota karte, kur nejaušās idejas tiek savienotas. Sākot ar vienu ideju, pakāpeniski izveidojas sazarojumi. 

Tātad, kā tieši kaņepes palīdz stimulēt šos radošuma un divergentās domāšanas procesus?

2. Kaņepes, radošums un to darbība smadzenēs

Zinātnieki atklājuši, ka radošuma centrālā smadzeņu daļa ir frontālais garozs, jo tieši tur norisinās svarīgākie radošajos procesos iesaistītie kognitīvie mehānismi: ⁵

• Darba atmiņa: mūsu smadzeņu sistēma ar ierobežotu ietilpību, kas atbild par īstermiņa notikumu iegaumēšanu, informācijas apstrādi un manipulāciju;
• Abstrakcija: domāšanas process, kas izceļas ar elastību un pielāgošanos. Abstrakcija vairāk saistīta ar nedefinējamo dzīves pusi – domām, kas nav konkrētas vai taustāmi objekti, bet drīzāk jēdzieniem vai sajūtām;
• Plānošana: funkciju kopums smadzenēs, kas nepieciešamas, lai kontrolētu uzvedību. Šī daļa palīdz idejai iegūt konkrētu formu un tuvoties gala mērķim.
• Kognitīvā elastība: spēja viegli pārslēgties starp diviem pilnīgi atšķirīgiem jēdzieniem, domāt par vairākiem konceptiem vienlaikus vai atrast saikni starp nesaistītiem jēdzieniem.

Pētījumi rāda, ka marihuāna pastiprina asins plūsmu frontālajā daivā, tādējādi šī smadzeņu daļa kļūst aktīvāka, kas dažos gadījumos nozīmē arī lielāku radošumu. Fakts – 1993. gada pētījumā pierādīts, ka smadzeņu asins plūsma (CBF) tiešām palielinās pēc marihuānas lietošanas. 

Pētījumā konstatēts, ka, salīdzinot divus cilvēkus ar augstu un zemu radošumu, lai gan, mūsuprāt, tas ir visai subjektīvi, pirmajam ir gan augstāka frontālā garoza aktivitāte pamata stāvoklī, gan izteiktāks aktivitātes pieaugums, veicot radošus uzdevumus. Šī aktivitāte stimulē radošo izpausmi divos gadījumos.

Pirmkārt, aktivizējas zona ap nucleus accumbens, kas smadzenēs atbild par balvas sajūtu, darbojas kā atalgojuma mediators. Otrkārt, tieši frontālajā daivā norisinās radošās, divergentās domāšanas procesi, tātad arī radošums. ⁷

3. Kāda ir ideālā kaņepju deva radošuma stimulēšanai?

Lielākā daļa no mums, kaņepju cienītājiem, var apstiprināt marihuānas efektivitāti radošuma uzlabošanā no savas pieredzes, taču tikpat labi zinām, cik bieži pēc krietnas devas kļūstam neproduktīvi. Visticamāk, tas notiek tad, kad esam uzsmēķējuši par daudz. 

Kāds 2014. gada pētījums atklāja, ka dažādas devas ietekmē cilvēku un viņu radošo procesu atšķirīgi. Pētījumā trīs grupas smēķētāju saņēma dažādas devas: zemu, augstu un placebo. ⁸

Zemo devu grupa uzrādīja uzlabojumus divos svarīgos divergentās domāšanas aspektos – plūdums jeb aktīvo atbilžu skaita palielināšanās un elastība, dažādības rādītājs atbildēs. Taču arī placebo grupa bija tuvu šiem rezultātiem. 

Runājot par oriģinalitāti jeb spēju radīt ko jaunu un unikālu, zemo devu grupa ievērojami pārspēja pārējos, otro vietu ieņēma placebo. Savukārt augsto devu grupa uzrādīja sliktus rezultātus gandrīz visos aspektos, izņemot vienu. 

Skaidrojumā un atbilžu detaļās jeb izklāstā vislabāk veicās tieši augsto devu grupai, bet zemo devu un placebo rezultāti bija līdzīgi. Tātad var secināt – marihuāna ietekmē radošumu, taču lielās devās pastāv risks nonākt gandrīz "dārzeņa" stāvoklī. 

4. Secinājumi

Lai gan mēs daudzi uzskatām, ka marihuāna veicina radošumu – un tā patiešām to dara –, efekts ir tikai pie mazām devām. Ja gribi izmantot kaņepes kā radošu palīgu, droši dari to, taču ņem vērā, ka pārāk daudz var izraisīt neproduktivitāti. 

Protams, cik ļoti arī mēs nepaļautos uz pētījumiem, ne viss ir tik melnbalts, kā zinātne uzskata – varbūt tieši tu esi tas pelēkajā zonā, kurš spēj uzpīpēt daudz un radīt burvīgus meistardarbus. 

Ar to we gribam teikt – nekā nav līdz galam skaidra, runājot par radošumu, un nav brīnums, ka katrs īsts mākslinieks atšķiras, jo viņa smadzenes darbojas savā unikālajā veidā. Nemēģini ielīst kastītē, kas nav tavējā, un izbaudi, kas strādā priekš tevis – vai nu daudz zāles un darbi, vai zemākas devas. 

ĀRĒJIE AVOTI

1. "Kas ir radošums?" Human Motivation, 3rd ed., by Robert E. Franken. 1994. 
2. "Radošums" Cambridge Dictionary. 
3. "Zinātniskie uzskati par radošumu un faktoriem, kas ietekmē tā attīstību" Vol. 94, No. 3, Creativity and Learning. Dr. E. Paul Torrance. Summer 1965.
4. "Divergentās domāšanas stratēģijas" University of Washington. 
5. "Savienojot punktus: Tavs prāts un radošums" Dita Cavdarbasha un Jake Kurczek. May 2017.
6. "Straujas izmaiņas smadzeņu asins plūsmā pēc marihuānas smēķēšanas" R. J. Mathew un W. H. Wilson. 1993. 
7. "Frontālais garozs un radošā domāšana" Leonardo Cruz de Souza, Henrique Guimarães, Antônio Lúcio Teixeira, Paulo Caramelli, Richard Levy, Bruno Dubois, un Emmanuelle Volle. July 2014. 
8. "Kaņepes un radošums: īpaši spēcīgas kaņepes samazina divergentās domāšanas spējas regulāriem lietotājiem" Mikael A. Kowal, Arno Hazekamp, Lorenza S. Colzato, Henk van Steenbergen, Nic J. A. van der Wee, Jeffrey Durieux, Meriem Manai un Bernhard Hommel. October 2014.