Marihuānas federālā legalizācija ASV var nodarīt vairāk ļauna nekā laba?

Kaut arī likumdevēji apsver divus likumprojektus, kas izbeigtu desmitgadēm ilgušo marihuānas aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs, dažiem nozares pārstāvjiem tās nav gaidītas ziņas. Joprojām ir tradicionāla opozīcija reformām no daudzu policijas organizāciju un veselības aprūpes profesionāļu puses. Tomēr pat dažiem marihuānas uzņēmējiem tajos štatos, kur jau izveidots legāls tirgus, šī situācija rada bažas.

Divas galvenās bažas, ko pretinieki tradicionāli izsaka, ir legalizācijas ietekme uz sabiedrības veselību un noziedzību. Tagad izkristalizējas arī trešais jautājums — vai līdz ar starpštatu tirdzniecības atļaušanu un lielo korporāciju ienākšanu esošie marihuānas tirgi nepazudīs pavisam.

Marihuānas legalizācija un noziedzības statistika

Datu selektīva izmantošana jau sen ļāvusi gan reforma atbalstītājiem, gan tiem, kas uzskata marihuānu par bīstamu narkotiku, atrast pierādījumus savai pozīcijai. Tomēr objektīva analīze rāda, ka legalizācijas likumu pieņemšana noziedzības līmeni būtiski neietekmē.

Cato institūts secināja, ka astoņos gados, kopš 2012. gadā Kolorādo un Vašingtonas štats pirmie legalizēja marihuānu, noziedzības līmenis šajos un citos štatos būtiski nemainījās. Atsevišķos štatos vērojams neliels samazinājums, citos neliels pieaugums, taču korelācijas ar marihuānas statusu nebija.

Ceļu satiksmes drošība šķiet esam atsevišķa tēma, jo nāvējošo avāriju skaits, kur autovadītājiem konstatēts THC, pieauga gan īsi pirms, gan pēc legalizācijas. Taču kritiķi norāda, ka pozitīvs tests nenozīmē obligātu reibumu, jo kanabisa metabolīti organismā saglabājas vairākas dienas pēc lietošanas. Un vēl ilgāk, ja lietošana ir regulāra.

Neskatoties uz to, marihuānas ietekme uz satiksmes drošību vēl arvien ir pretrunīga un tā tiek apspriesta katrā diskusijā.

Mazo uzņēmumu bažas

Pārsteidzoša pretestība federālā aizlieguma atcelšanai nāk no kanabisa uzņēmējiem 'zaļajos' štatos. Viņi ir pieraduši pie situācijas, kurā starpštatu tirdzniecība ir aizliegta un nav nacionālas konkurences.

Protams, daži štati, piemēram, Kalifornija vai Oregona, būtu ieguvēji, ja varētu tirgot savu produkciju visā valstī, jo to klimats un brīvākie noteikumi sniedz vietējiem audzētājiem konkurences priekšrocības. Oregona jau mainījusi likumus, lai uzņēmēji būtu gatavi nacionālajai tirdzniecībai tajā pašā dienā, kad federālais aizliegums tiks atcelts.

Taču blakus esošais Vašingtonas štats un Aļaska baidās, ka lētākas preces no citiem štatiem izspiedīs vietējos audzētājus no tirgus. Līdzīgas bažas ir arī Kolorādo, un varasiestādes tur pieņēmušas lēmumu atļaut vairāk audzēt ārā, lai vietējā nozare kļūtu konkurētspējīgāka.

Interesanti, ka līdzīgas bažas bija arī nelegālā tirgus dalībniekiem, kad štati pirmo reizi apsvēra legalizācijas iespējas. Tika ziņots, ka ielu tirgotāji pastāvīgi balsoja pret šādiem pasākumiem. Tomēr viņu bažas vēl nav piepildījušās, jo legālais un nelegālais tirgus līdz šim pastāv līdzās diezgan mierīgi. Vismaz pagaidām.

Un tiem tirgus dalībniekiem, kuri jūtas apdraudēti, paveroties uz lētāku produkciju un lielākiem uzņēmumiem no kaimiņu štatiem, būtu vērts padomāt par to, ko nozīmētu marihuānas globalizācija. Ja tas notiks, parādīsies desmitiem valstu ar labāku klimatu, lētāku darbaspēku un zemākiem nodokļiem nekā jebkuram ASV štatam.

Konkurence ir laba, pat ja tas nozīmē, ka būs gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Mums tas jāpieņem un arī jāapzinās, ka jaunas tehnoloģijas un politikas pastāvīgi maina tirgus. Mēs varam mēģināt tās kavēt ar ierobežojumiem un regulācijām, taču galu galā progress vienmēr uzvar.