Vai kanabiss izraisa atkarību? Lūk, ko rāda pētījumi

• 1. Vai marihuāna rada atkarību?
• 2. Kanabisa atkarības risks

Atsijājot patiesību no meliem, mūsu lasītājus interesē – vai kanabiss izraisa atkarību?

Uzskati, ka kanabiss ir “ievaddaļa smagākiem narkotiskajiem līdzekļiem” vai rada atkarību, ir mīti, kas saglabājušies dēļ auga aizlieguma jau vairāk nekā simts gadus. Nekādi dati neliecina, ka kanabiss būtu ceļš uz bīstamākiem narkotiskajiem līdzekļiem. Sākot ar 1900. gadiem lielākajā daļā valstu marihuānas aizliegums radīja baiļu kultivēšanu ap šo augu, kas nebija balstīta zinātnē. Šādas attieksmes pamatā bija kontrole un bailes, bieži arī sabiedrības apziņas un šķiru pārvaldīšana.

Šodien, kad kanabisa izpēte tiek legalizēta daudzās valstīs, parādās aizvien vairāk pierādījumu, ka kanabiss nav atkarību radošs. Vēl vairāk – pētījumi rāda, ka kanabisa lietotāji var izmantot to kā palīglīdzekli atlabšanai no bīstamāku vielu, piemēram, alkohola vai aptieku zāļu atkarības. Kanabiss patiesībā var palīdzēt atgūties no kaitīgākām un fizisko atkarību izraisošām vielām un ir cerība tiem, kas cieš no opioīdu krīzes.

Lūk, ko šobrīd saka pētījumi par kanabisa atkarības risku.

Vai marihuāna rada atkarību?

Nav pietiekami daudz recenzētu, kontrolētu pētījumu, kas apstiprinātu, vai kanabiss rada atkarību. Zināms, ka pārdozēt kanabisu ir neiespējami.

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka nosliece uz kanabisa atkarību var būt iedzimta, raksta Jēlas Medicīnas skolas ārsti. Autori arī atzīst, ka nepieciešami vēl papildu pētījumi, lai noteiktu šo apgalvojumu ticamību. Viens Hārvardas ārsts, Dr. Pīters Grinspons, kurš veltījis karjeru mītiem par kanabisu, raksta par vairākiem pētījumiem, kas rāda, ka CBD var palīdzēt cilvēkiem ar atkarību no opioīdiem, galvenokārt samazinot trauksmi. “Mums vajag labākus datus, bet es ticu, ka CBD (un, manuprāt, arī pilnais kanabiss) nākotnē kļūs par nozīmīgu palīglīdzekli cilvēkiem ar opioīdu atkarību,” raksta Dr. Grinspons.

Kanabisa atkarības risks

Kāds 2018. gada pārskats, uz kuru bieži atsaucas, norāda: “Lai gan ir nepieciešami turpmāki pētījumi, šeit apkopotie rezultāti liecina, ka neirobioloģiskās izmaiņas CUD līdzīgas citu atkarību gadījumā, tikai dažās smadzeņu sistēmās mazākā mērā.”

Šis pārskats atzīst, ka joprojām ir daudz nepilnību pētījumos par kanabisu un atkarību. Tiek uzskaitīti jautājumi, kurus vajadzētu izpētīt, lai iegūtu drošāku izpratni par to, vai kanabiss rada atkarību. Turpmāk pētāmi jautājumi ir:

• Vai CBIR blīvuma izmaiņas pēc atturēšanās no kanabisa ir līdzīgas citu vielu receptoru izmaiņām?
• Vai uzvedības un garastāvokļa pārmaiņas, lietojot kanabisu, ir riska faktors vai sekas atkarībai?
• Vai ilgtermiņa uzvedības/neirofizioloģiskas izmaiņas saistītas ar THC saturu kanabisā?
• Vai kanabisa lietošana saistīta ar pastāvīgām glutamāta signālu izmaiņām kā citu vielu gadījumā?
• Vai kanabisa lietošana izjauc amigdalu un habenulu tāpat kā citu vielu lietošanas gadījumos?

Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem 9% pieaugušo, kuri ilgstoši lieto kanabisu, attīstīsies “kanabisa lietošanas traucējumi”. CUD definīcijas ļoti atšķiras un ārstu viedokļi nesakrīt. Jāņem vērā, ka kanabiss nerada tādus pašus fiziskās atkarības simptomus kā citas vielas, tostarp alkohols. Atteikšanās simptomi no kanabisa parasti ir viegli diskomforti. Tāpēc kanabisam nav tik kaitīgu īpašību kā citām vielām.

Kāda 2020. gada pētījuma rezultāti, kurā piedalījās 23 000 dalībnieku, rāda, ka kanabisa abstinences sindroma izplatība bija 47%. Pētījumā rakstīts: “Augstāks kanabisa abstinences sindroma risks saistīts ar klīnisko vidi (īpaši stacionāriem/ambulatoriem apstākļiem salīdzinājumā ar kopējo populāciju), vienlaikus lietojot tabaku vai citas vielas, kā arī lietojot kanabisu ikdienā.”

Kanabisa abstinences simptomu definīcijas ir ļoti plašas un bieži ārstu vidū apstrīdētas. Tie var būt: aizkaitināmība, dusmas, agresivitāte; nervozitāte vai trauksme; miega traucējumi; apetītes vai svara svārstības; nemiers; nomākts garastāvoklis; kā arī fiziskas nepatīkamas sajūtas – galvassāpes, svīšana, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā. Šie simptomi ir viegli. Uzskatu, ka tie atspoguļo kanabisa pozitīvo ietekmi uz sliktu dūšu, miegu un noskaņojumu, nevis kaitējumu no kanabisa lietošanas pārtraukšanas. Nepieciešami plašāka mēroga pētījumi kontrolētā vidē, lai noskaidrotu, vai kanabisa abstinences sindroms tik plaši izplatīts.

Cīņa pret narkotikām ir iespaidojusi arī esošo kanabisa pētījumu šajā tēmā. Kanabiss vienkārši nav bijis pietiekami pētīts, tāpēc daļa pētījumu atspoguļo citas vielas riskus, nevis kanabisa ieguvumus. Nākotnē nepieciešami vairāk recenzētu, augsti kontrolētu pētījumu, lai noskaidrotu, vai šie dati ir uzticami.