Vai var trenēt autoflowerus?

• 1. Kāpēc vispār trenēt autoflowerus?
• 2. Kad trenēt autoflowerus?
• 3. Kura ir labākā tehnika autofloweru trenēšanai?
• 3. a. Topošana
• 3. b. Fim metodes
• 4. Kuru metodi kombinēt ar topošanu un fim?

Kannabis augu trenēšana iesācējiem var likties mazliet savāda. Viņi bieži vien brīnās, kas tas ir un kas tieši tajā slēpjas. Izpētot tēmu un pašiem izmēģinot, top skaidrs, ka fiziski manipulējot ar kannabis auga augšanas virzienu var iegūt patiešām būtiskus ieguvumus. Dažādas trenēšanas metodes atver auga lapotni un uzlabo gaisa cirkulāciju, kas savukārt palīdz samazināt pelējuma un slimību risku. Tāpat šī jaunā struktūra palīdz gaismai iekļūt dziļāk lapotnē un sekmē arī apakšējo ziedkopu attīstību. Protams, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc audzētāji izvēlas trenēt savus augus, ir vēlme palielināt ražu.

Bet vai var trenēt autoflowerus? Daudzi to jautā, īpaši saskaroties ar autofloweriem pirmo reizi. Īsā atbilde ir – jā, arī autoflowerus var trenēt. Taču jāizvēlas konkrētas trenēšanas metodes, kas piemērotas tieši autofloweriem. Standarta jeb fotoperiodu kannabis augi var izturēt jebkuras trenēšanas tehnikas, jo gadījumā, ja kļūda, var pagaidīt, līdz augs atgūstas. Autos – jeb autofloweri – aug pēc sava laika grafika un laika atlabšanai nav daudz. Izvēlies piemērotas trenēšanas tehnikas un tiksies ar labiem panākumiem, bet ja izvēlēsies ko neatbilstošu, raža būs niecīga. Tādēļ, lai arī autoflowerus var lieliski trenēt un iegūt teicamu ražu, ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo metodi.

1. Kāpēc vispār trenēt autoflowerus?

Autofloweriem ir īss dzīves cikls. Tie aug un zied ļoti ātri, aptuveni 2–3 mēnešu laikā, tāpēc daudzi jautā – kāpēc tos vispār trenēt? Daži audzētāji autoflowerus nemaz netrenē. Tie ļauj augiem augt brīvi, un tie attīstās dabiski. Šādiem augiem bieži ir viens galvenais, liels ziedkāts (cola), kas ir īpaši smags un pilns ar ziediem. Redzami būs arī citi, mazāki ziedkāti, bet tie nebūs salīdzināmi ar lielo galveno.

Šāda struktūra patiesi dod labus rezultātus. Tomēr ļaujot augiem augt brīvi, daļa to ģenētiskā potenciāla un ražas paliek neizmantota. Turklāt lielie centrālie ziedkāti, lai arī izskatās iespaidīgi un ir smagi, noteiktos apstākļos var kļūt problemātiski. Tie, būdami ļoti blīvi, daudz vairāk pakļauti pelējumam, īpaši jauniem augiem mitrā vidē vai reģionos, kur sezonas otrajā pusē līst daudz lietus. Nekas nav tik nomācošs kā atvērt lielu ziedkātu un redzēt, ka no iekšpuses to bojā sēņu pavedieni.

Ja trenē autoflowerus, tu liec augam sadalīt savu enerģiju starp vairākiem ziedkātiem. Rezultātā iegūst vienmērīgāku ražu un lielāku kopējo iznākumu, jo tevi sagaida vairāki ziedkāti pilni ar ziediem. Vai tas ir vienīgais iemesls trenēt autoflowerus? Nē, ir vēl viens būtisks iemesls. Treniņš liks augam augt vienmērīgi. Tas palīdz augam maksimāli izmantot pieejamo gaismu – visi ziedkātu gali saņem vienādu daudzumu gaismas.

Salīdzinot ar augu, kuram ir tikai viens liels ziedkāts, redzēsi, ka pārējie zari uz sabiezējušā apakšējā stāvā veido niecīgus, tā sauktos popcorn budus, jo tiem vienkārši netrūkst gaismas. Gluži kā mežā – augstie koki aizsedz gaismu un aug uz augšu, kamēr mazākajiem ir grūti izdzīvot. Nodrošinot visiem ziedkātiem vienādu gaismu, vari būt drošs arī par lielāku ražu. Protams, trenēšanas tehnikas prasa uzmanību un ik pa laikam nelielas pārmaiņas, taču tās pilnīgi noteikti ir tā vērtas.

2. Kad trenēt autoflowerus?

Tagad, kad zini, ka autofloweru trenēšana dod labākus rezultātus, jāzina arī, kad to darīt. Atceries – autoflowerus drīkst trenēt tikai veģetatīvās augšanas periodā. NEtrenē autos ziedēšanas fāzē, ja negribi zaudēt ražu. Kāpēc? Tāpat kā citiem augiem, autofloweriem ziedēšanas fāzē ir liela jūtība. Šajā posmā kļūdas izmaksā ražu – gala rezultātā iegūsi vārgus augus ar gaisīgiem ziediem, kas tikai sarūgtinās.

Vēl jāņem vērā, ka pat veģetatīvās attīstības fāzē nevajadzētu augu pārmērīgi trenēt. Autofloweriem ir īss veģetatīvais periods (2–4 nedēļas), un pārlieku daudz treniņu noteikti sabremzēs to attīstību. Tā vietā izvēlies vienu vai divas metodes, lai sasniegtu maksimālu rezultātu.

3. Kura ir labākā tehnika autofloweru trenēšanai?

Labākā autofloweru trenēšanas metode ir topošana (topping), nešaubīgi. Var izmantot arī FIM metodi (FIMing). Abas šīs metodes ir ļoti līdzīgas, un var kombinēt ar citām trenēšanas tehnikām.

Topošana

Topošana – tā ir metode, kurā tiek nogriezts auga galotnes dzinums. Topot var sākt, kad augam ir attīstījušās vismaz 4–5 īsto lapu pāri. Svarīgi to nedarīt pārāk ātri, jo jauns augs to var neizturēt. Arī ziedēšanas fāzē topping nav vēlams. Tas nozīmē, ka tev ir aptuveni 3–4 nedēļas laika, lai topotu un ļautu augam tālāk augt normāli. Topot var vairākas reizes, līdz brīdim, kad redzamas pirmās sievišķās zīmes (pistiles).

Daži audzētāji baidās topot augus, tomēr tas nav tik sarežģīti. Autofloweri nav tik trausli – vari tos topot, ja vien augs jau ir pietiekami stiprs. Topošana palīdz iegūt vairākas colas un izveido vienmērīgu lapotni, ko vieglāk kopt.

Kā tad faktiskāk notopot autofloweru? Kad augs sāk augt, parādīsies dīgļlapas. Turpinot augt, redzamas īstās lapas pa pāriem. Kad izveidojušies vismaz 4–5 īsto lapu pāri, ar tīriem šķērēm vienā kustībā nogriez auga galotni. Noteikti dezinficē šķēres, lai augu neaplipinātu ar slimībām. Bet kas notiek, ja nogriež galotni nepareizi vai nesimetriski? Tas arī ir FIM.

FIM metodes

FIM vai “Fuck I missed” – ļoti līdzīga metode topošani. To atklāja audzētājs, kurš kļūdījās topojot augu: nepilnīgi nogrieza galotni, bet rezultātā augs sāka veidot daudz vairāk ziedkātu. Tādējādi radās FIM metode. Jebkuru no abām metodēm var izmantot ražas palielināšanai. Topošana pēc galotnes nogriešanas rada divas galvenās colas, savukārt FIM rada vairākus ziedkātus. Zinātniski – tiek stimulēts augs koncentrēt spēkus uz sānu dzinumiem. Kad galotne ir noņemta, apakšējām lapām tiek vairāk gaismas un rodas vairāki colas.

Kā lietot FIM tehniku? Līdzīgi kā topping – kad augam izveidojas 4–5 īsto lapu pāri, ar pirkstiem noplēsiet galotni. Šķēres nav obligāti vajadzīgas, bet var izmantot. FIM ne noņem galotni pilnībā, bet rezultātā veidojas daudzi smagi ziedkāti. Tāpat kā topping, arī FIM jāveic veģetatīvā stadijā. Ziedēšanas laikā trenēt neiesakām.

4. Kuru metodi kombinēt ar topošanu un FIM?

Viena no vislabāk piemērotajām metodēm autofloweriem ir LST. LST jeb Low-Stress Training – zemas slodzes trenēšana, kas augu nebojā. LST veic, pabīdot galveno colu malā ar plastmasas līkni vai drāti. Šo procesu turpina, līdz visi zari nonāk podiņa malās. Tā nodrošina vienmērīgu gaismas sadali un maksimizē ražu. Izmanto topping kopā ar LST vai FIM kopā ar LST – nepārspīlē, jo pārāk liels stress augam nenāk par labu.