7 izplatītākās kaņepju augu mutācijas

• 1. Neparasts lapu “pirkstu” skaits
• 2. Neparasta lapu forma
• 3. Augs “apgriež” sevi pats
• 4. Dvīņu dīgsti
• 5. Pumpuri aug lapas centrā
• 6. Lapas ar neparastiem krāsu rakstiem
• 7. Dīgsti ar trim lapām
• 8. Vai hermafrodītisms ir mutācija?
• 8. a. Kā rodas hermafrodītisms kaņepju augiem?
• 9. Citi jautājumi, kas var ietekmēt kaņepju ražu
• 9. a. Uzturvielu trūkums
• 9. b. Ph problēmas
• 9. c. Kaitēkļu invāzija
• 9. d. Pelējuma un slimību problēmas
• 9. e. Vides kontroles problēmas
• 10. Kopsavilkums

Mutācijas kaņepju augos ir dabiska parādība, kas var mainīt auga īpašības un visbiežāk sastopama lapās, ziedos un stublājos. Ir pāris mutācijas, kas var ietekmēt kaņepju sēklas, un kopumā vairums mutāciju, kas neizraisa deformāciju (vai kroplību), liks tavam augam augt neparasti, bet neietekmēs tā veselību – augs attīstīsies normāli. Šīs mutācijas var izraisīt, ka augam parādās citādas krāsas lapas, aug neparasts lapu “pirkstu” skaits vai veidojas vairāk zaru nekā ierasts. Vairums audzētāju nedod priekšroku mutējušiem augiem, bet tie var būt interesanti un sniegt vērtīgas atziņas, novērojot mutācijas attīstību. Tātad, te būs biežāk sastopamās kaņepju augu mutācijas, kas tomēr ļaus augam attīstīties normāli un dot pienācīgu ražu, ja to pareizi kopj.

1. Neparasts lapu “pirkstu” skaits

Neparasts “pirkstu” skaits katrā ventilatorlapā dažkārt tiek uzskatīts par mutāciju, taču tā var būt arī konkrētā šķirnes ģenētiska īpatnība. Neskatoties uz to, ka “standarta” apīšu (pirkstu) skaits ir 7, hibrīdšķirnēm bieži var būt vairāk vai mazāk apīšu atkarībā no ģenētiskā sastāva. Pastāv dažādas mutācijas, kas ietekmē ne tikai apīšu skaitu (vairāk vai mazāk nekā parasti), bet arī to augšanas veidu. Piemēram, dažas šķirnes spēj attīstīt līdz pat 11 apīšiem vai pat vairāk, kas var būt ģenētikas rezultāts (ja augs normāli) vai mutācija, ja augšanas veids ir neparasts, kā attēlā zemāk.

Kā redzams iepriekš attēlos, šī mutācija var izpausties dažādos veidos, bet visos gadījumos lapu pirksti augs citādāk nekā pierasts. Šāda veida mutācija nav raksturīga tikai tad, ja lapas izaug ar pārāk daudziem apīšiem – tā var arī izraisīt, ka lapas veido mazāk apīšu nekā konkrētai šķirnei vajadzētu. Vien-pirksta lapas ir bieži sastopamas, kad fotoperiodiskais augs atkal sāk veģetāciju pēc ziedēšanas, bet nav grūti sajaukt, jo atkal-veģetācija notiek, kad augs jau ir ziedēšanas stadijā un apgaismojuma cikls mainās atpakaļ uz 12/12. Savukārt, mutācijas dēļ vien-pirksta lapas sāks augt jau no sadīgšanas brīža.

2. Neparasta lapu forma

Papildus neparastam apīšu skaitam, kaņepju lapas var izaugt arī ar neparastu formu, kas arī ir mutācija, lai gan daudz retāk sastopama nekā neparasts apīšu skaits. Lapu forma parasti neietekmē auga attīstību, augs augs, kā tam jāaug, tikai ar citādām lapām. Iespējams, var parādīties mutācija tikai dažās lapās – augs izaugs ar standarta lapām kopā ar dažām mutētām lapām.

Mūsdienās ir daudz audzētāju un selekcionāru, kas meklē šādas mutācijas un cenšas tās stabilizēt, tāpēc pieejamas dažādas šķirnes ar līdzīgām lapām kā iepriekš attēlos. Tas notiek, jo selekcionārs, atrodot mutāciju, krusto to, līdz šī nejaušā mutācija pārtop pilnvērtīgā šķirnē ar pēcnācējiem, kam vienmēr veidosies šī mutācija.

3. Augs “apgriež” sevi pats

Paš-apgriezts augs faktiski izdara to pašu, ko parasti dara audzētāji, kas praktizē stresa treniņa tehnikas – apgriež augšanas galotni. Rezultātā neveidojas viens galvenais pumpurs, bet vairāki sānu zari, kā rezultātā augs kļūst nāvīgāks un kuplāks, nevis augsts – gluži kā pēc apgriešanas.

Ja augs pats sevi apgriež, tam nevajadzētu būt lielām problēmām – vienīgais, kas mainīsies, ir auga forma. Tomēr dažkārt šī mutācija var būt kopā ar citām, piemēram, kā otrajā attēlā, kur augs galvenās galotnes vietā ir uzaudzējis vien-pirksta lapas.

4. Dvīņu dīgsti

Tāpat kā citiem organismiem, arī kaņepju augiem var izaugt dvīņi – tas notiek, kad no vienas kaņepju sēklas izaug divi dīgsti. Abiem ir potenciāls attīstīties par atsevišķiem augiem un augt normāli, bet bieži viens izaug īsāks un ievainojamāks.

Tas notiek, jo lielākais dīglis visticamāk ieņems visu pieejamo vietu, un mazākais beigsies ar bojāeju, tāpēc vari tos atstāt vai atdalīt – abos gadījumos tie, iespējams, augs normāli.

5. Pumpuri aug lapas centrā

Mutācijas ne vienmēr izpaužas tikai lapu apīšos – tās var izpausties dažādi, pat ļoti pārsteidzoši. Ir ziņots par gadījumiem, kad lieli kaņepju ventilatorlapu centri uzaug pumpuri. Kā zināms, lapās nav daudz THC, bet šīs mutācijas gadījumā pa lapas centru veidojas daudz sveķu. Redzams, ka zieds veidojas pašā centrā, kas noteikti nav parasti.

Lai arī tie nav lieli pumpuri, tos mierīgi var izsmēķēt vai izmantot ēdamlietu, ekstraktu vai citu produktu pagatavošanai. Šī mutācija faktiski neizraisa pumpuru veidošanos uz lapām, bet gan ziedēšanas vietā. Tātad, augs var uz lapām attīstīt arī putekšņu maisiņus, ja ir vīrišķais vai pārvērsties par hermafrodītu. Ja tas notiek tavā audzēšanā, noteikti nošķir šo augu no pārējiem, jo tas var apputeksnēt sievišķos augus. 

6. Lapas ar neparastiem krāsu rakstiem

Neparastus krāsu rakstus visbiežāk izraisa divas lietas:

• tabakas mozaīkas vīruss;
• vai variegācija.

Šos krāsu rakstus bieži jauc ar TMV (tabakas mozaīkas vīrusu), bet atšķirībā no TMV, šis nav vīruss, bet gan ģenētiska mutācija. Neparasti krāsu raksti (variegācija) pārsvarā izpaužas uz auga, stublāja vai pumpura, kas sadalās divās daļās – katra daļa savā krāsā. Neviens nezina, kādas krāsas var parādīties, bet ir ziņots, ka puse lapas (vai viss augs) var pārvērsties baltā, dzeltenā vai violetā krāsā. 

Šīs mutācijas nav barības vielu trūkums vai cita problēma, un tās nevar “izārstēt”. Tavs augs augs kā parasti, taču pumpuri, stublāji vai kāda auga daļa būs ar neierastu krāsu. Atceries, variegācija nekaitē augam – augs attīstīsies normāli pat pie dīvainām krāsām. Mutācija biežāk izpaužas uz lapām vai stublājiem, bet iespējamība pastāv, ka visa auga daļas būs ar dīvainām krāsām, ieskaitot pumpurus, bet neuztraucies – tie nav mazāk spēcīgi, tikai citā krāsā.

7. Dīgsti ar trim lapām

Kā zināms, kaņepju dīgsti sākumā veido tikai 2 apaļas lapas (kotiledonus), bet dažkārt var rasties mutācija, un izaug 3 lapas. Šī mutācija neietekmē auga attīstību, dažreiz augs izaug normāli un ar laiku turpina augt kā parasti, tāpēc ar “trīskāršo” dīgstu rīkojies parasti.

Dažos gadījumos augs ar to “neizaug”, un turpina veidot trīskāršas lapas un zarus. Tas nav slikti – vienīgais, kas mainās, ir auga izskats, taču tas var būt pluss tiem, kas audzē SCROG sistēmās vai vēlas veikt LST treniņus. 

8. Vai hermafrodītisms ir mutācija?

Hermafrodītisms kaņepēs ir dabisks fenomens, kas darbojas kā aizsargmehānisms, kas iekodēts auga ģenētikā, taču tas ir raksturlielums, no kura audzētāji vēlas izvairīties. Hermafrodītiski kaņepju augi attīsta gan vīrišķās, gan sievišķās ziedputekšņu pazīmes, kas nozīmē, ka ziedēšanas vietās būs ne vien pilnībā izveidojušies ziedi, bet arī putekšņu maisiņi, kas apputeksnēs šīs vietas, piepildot tās ar sēklām. Tā ir evolūcijas priekšrocība, jo pašapputeksnējošs augs garantē sava ģenētiskā materiāla nodošanu nākamajai paaudzei. Taču patēriņam audzējot kaņepes sēklas ražošana nav vēlama – apputeksnēts augs daudz enerģijas iegulda veselīgās sēklās, nevis lielākos, blīvākos ziedos. Rezultāts – mazāka raža, mazāk trihomu un ievērojami mazāka terpēnu ražošana.

Kā rodas hermafrodītisms kaņepju augiem?

Hermafrodītismu izraisa divi faktori – ģenētiskā nosliece un vides stress. Dažas šķirnes ir ģenētiski vairāk pakļautas “pāriešanai” uz hermafrodītismu, īpaši tīras Sativa un Sativa-dominējošas šķirnes, salīdzinot ar Indica-dominējošām. Īpaši augstu rādītāju uzrāda Taizemes Sativas.

Neatkarīgi no ģenētiskās jutības, jebkurš kaņepju augs var kļūt par hermafrodītu stipra stresa rezultātā. Ja ziedošais augs “sajūt”, ka vide nav labvēlīga ziedēšanai vai apputeksnēšanai, tas var pārslēgties uz hermafrodītu jebkurā brīdī. Stresu var izraisīt:

• Fiziski bojājumi auga struktūrai
• Pārbarošana vai barības vielu trūkums
• Temperatūras stress (pārāk auksts vai karsts ūdens)
• Gaismas perioda pārtraukumi
• Gaismas noplūde audzēšanas telpā
• Pārāk augsta temperatūra
• Pārlaistīšana vai nepietiekama laistīšana
• Kaitēkļi, pelējums, sēnīšu vai vīrusu infekcijas
• Pesticīdu, fungicīdu vai insekticīdu pārdozēšana
• Nokavēts ražas vākšanas termiņš

Kā izvairīties, lai augi NEkļūtu par hermafrodītiem?

Galvenais ir samazināt vai pilnībā izvairīties no stresa faktoriem audzēšanas laikā, īpaši ziedēšanas periodā. Optimāli vides apstākļi ir ļoti svarīgi, tāpat kā visas trenēšanas metodes paveikšana veģetatīvajā stadijā. Sagatavo augu laikus, vēl pirms pumpuri sāk pilnvērtīgi attīstīties. Augšanas zonas sterilitāte palīdzēs mazināt kaitēkļu, pelējuma un slimību riskus – profilakse vienmēr ir efektīvākā aizsardzība. Šo pārbaudi ieteicams veikt katru dienu.

Regulāri pārbaudi visus taimera iestatījumus, lai nepieļautu gaismas cikla pārtraukumus un nodrošini maksimālu gaismas izolāciju. Ja izmanto automatizētas sistēmas (laistīšanas, temperatūras vai mitruma kontroli), tās jāpārbauda vismaz pāris reizes nedēļā. Svarīgi arī lietot sabalansētu barības šķīdumu, tāpēc iegādājies pH mērītāju un TDS vai EC pildspalvu. Barības daudzums būs atkarīgs no audzēšanas veida un Tavas pieredzes. Ja esi iesācējs, iesakām sākt ar kokosriekstu substrātu, laistot tik ilgi, līdz novēro apmēram 25% noteces.

Tu nevari mainīt kaņepju šķirnes ģenētiku, taču vari izvēlēties šķirnes ar zemāku hermafrodītisma risku. Uzticami sēklu piegādātāji nodrošina klientu atsauksmes – noteikti izlasi, ko citi audzētāji pieredzējuši ar katru audzējamo šķirni. Parastajām, nefeminīzētajām sēklām hermafrodītisma risks ir nedaudz mazāks, bet tad jāgatavojas tam, ka viss vai lielākā daļa ražas var izrādīties vīrišķi augi, kas ir vēl sliktāk.

Kā rīkoties, ja augs kļūst par hermafrodītu?

Ja ziedēšanas sākumā augs sāk izrādīt gan vīrišķās, gan sievišķās pazīmes, ir divi varianti. Ja redzami tikai pāris vīrišķo putekšņu maisiņi un šķiet, ka problēma ir lokāla, tos var ļoti uzmanīgi izņemt ar pinceti, cenšoties nesabojāt. Tas negarantē, ka maisiņi vairs neveidosies, bet pastāv iespēja, ka augs turpinās normālu sievišķo ziedēšanu. Tā ir riskanta stratēģija, jo var nepamanīt kādu sīko maisiņu, kas apputeksnēs visu ražu. Bēdīgi.

Pareizāka pieeja – izņem augu no ražas un iznīcini to, lai nekaitētu pārējiem augiem. Ja vīrišķie ziedi veidojas ziedēšanas beigās, var arī augu izolēt, uzmanīgi izņemot putekšņu maisiņus un ievākt ražu agrāk. Protams, būs pāris sēklu, bet nav jēgas zaudēt lieliskos pumpurus tikai dažu sēklu dēļ – tos var gan smēķēt, gan izmantot ēdamlietām vai koncentrātiem.

Kā rīkoties ar sēklām no hermafrodītiem?

Šis jautājums ir pretrunīgs starp kaņepju audzētājiem. Daži saka, ka sēklas jāizmet un jāaizmirst, citi domā – ja sēkla satur visu ģenētisko materiālu no “mātes”, tad, ja tika audzēta feminīza sēkla, visi iegūtie sēklu būtu arī feminīzi. Taču jāņem vērā, ka visi sēklas jau būs mantojuši hermafrodītisma ģenētiskos marķierus, tāpēc, ja nevēlies riskēt ar hermafrodītiem, tās labāk izmest un sākt no jauna.

9. Citi jautājumi, kas var ietekmēt kaņepju ražu

Bez mutācijām ir daudz citu problēmu, kas var negatīvi ietekmēt augu attīstību. Uzturvielu trūkums, kaitēkļi, slimības, galēju temperatūru vai vides apstākļu izraisītas problēmas – daudzas no tām var novērst ar pienācīgu aprūpi.

Uzturvielu trūkums

Kaņepēm optimālai attīstībai vajag virkni svarīgu uzturvielu. Galvenās makroelementi ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K), bet pilnvērtīgai attīstībai ir vajadzīgas arī citas vielas. Ja trūkst kāda būtiska elementa, auga veselība tiek apdraudēta – parādās dzeltenas lapas, bremzēta augšana vai pat bojāeja.

Slāpekļa trūkums

Slāpeklis ir viens no nozīmīgākajiem elementiem, īpaši veģetatīvā stadijā. Ja kaņepju lomā trūkst slāpekļa, augs lēnāk aug un vispārējā veselība pasliktinās. Deficīts sākas no apakšējām lapām, tās kļūst dzeltenas un vēlāk brūnas.

Fosfora trūkums

Bez pietiekama fosfora kaņepju augi nespēj ražot augšanai vajadzīgos enzīmus. Augšana tiek bremzēta, tāpat arī pumpuri attīstās lēnāk. Deficīts pamanāms uz apakšējām lapām, kas kļūst tumši zaļas vai zilgani violetas, kļūst sausas un lūstošas.

Kālija trūkums

Viens no nopietnākajiem uzturvielu deficītiem – kālija trūkumu bieži izraisa citu uzturvielu vai vides apstākļu nelīdzsvarotība. Simptomi sākas ar lapu galiem un malām, kuras kļūst dzeltenas vai brūnas. Lapu malas kļūst trauslas vai plankumainas, augšana stipri bremzējas.

Mikroelementu trūkums

Papildus trim galvenajiem makroelementiem kaņepju augi pieprasa dažādus mikroelementus – kalciju, dzelzi, magniju, cinku, kā arī mazāk zināmus elementus kā boru, molibdēnu, sēru. Trūkuma gadījumā augšana bremzējas, lapas vīst un kļūst dzeltenīgas, parādās citas problēmas. Pilnu rokasgrāmatu par trūkumiem meklē šeit.

pH problēmas

Ļoti saistītas ar uzturvielu deficīti ir pH problēmas – gan barošanas šķidrumā, gan augsnes substrātā. Ja pH ir pārāk zems (skābs) vai augsts (sārms), augi nespēj uzņemt nepieciešamās uzturvielas. 

Tas ir pazīstams kā pH vai uzturvielu bloķēšana – grūti diagnosticējams, jo simptomi līdzīgi deficītam. Lai izvairītos no problēmām, jāveic barošanas šķīduma un noteces pH un uzturvielu analīze. Var iegādāties arī pH augsnes testeri, kas parāda, kas notiek sakņu zonā, bet, ja uzturi laistīšanu pH robežās, problēmām nevajadzētu būt.

Kaitēkļu invāzija

Tāpat kā citiem augiem, arī kaņepēm draud kaitēkļu invāzijas. Biežākie kaitēkļi – zirnekļa ērces, laputis, balteņi un pat sēņu mušas – saraksts bezgalīgs. Vislabākā profilakse ir regulāri pārbaudīt augus uz kaitēkļu pazīmēm un izņemt bojātos augus, uzstādīt lipīgās slazdus vai uzkaisīt augsnē diatomītu (DE) apkārt podiem, turklāt uzturēt stādījumus tīrus un labi vēdināmus.

Āra audzējumos kaitēkļi ir lielāka problēma nekā iekštelpās, bet arī iekštelpās nevar atslābt. Tīrība ir galvenais – dezinficē visus instrumentus, regulāri notīri vai izsūc telpas sienas, grīdu, kārtīgi izmazgā telpu vai telti starp ražām, lieto labu dezinfekcijas līdzekli.

Pelējuma un slimību problēmas

Pelējums un slimības var būt tikpat postošas kā kaitēkļi – dažreiz pat vēl postošākas. Slimības kā miltrasa, fitoplazma, melnais pelējums un citi rada būtisku kaitējumu un izposta visu ražu. Profilakse – laba ventilācija, mitruma kontrole, tīri instrumenti un vide. Kā minēts iepriekš, uzturi augšanas zonu tīru un kārtīgu, tad risks ievērojami samazinās.

Turklāt ieteicams izmantot kvalitatīvus mēslojumus – legalizācijas laikmetā tirgū daudz zemas kvalitātes produktu. Zīmoli kā APTUS, CANNA, House & Garden un Advanced Nutrients (un citi augstas klases zīmoli) ir labākā izvēle.

Vides kontroles problēmas

Vides kontrole ir viens no izaicinošākajiem mūsdienu kaņepju audzēšanas aspektiem. Ja vide nav sabalansēta, gaidi problēmas – vīstošus augus, uzturvielu bloķēšanu, kaitēkļus vai slimības.

Lai izvairītos no šīm problēmām, nepieciešams pareizs iekārtojums un videi piemērots menedžments – mitruma, temperatūras, gaisa cirkulācijas, gaismas intensitātes un pH kontrole. Optimālā rezultātā jāapvieno gaisa kondicionētāji, mitruma regulatori, ventilatori, CO2 ģeneratori un higrometri.

10. Kopsavilkums

Mutācijas ne vienmēr ir kas slikts – dažkārt mutācija izpaužas interesantā veidā, kas ļauj mācīties un redzēt kaut ko iepriekš neredzētu, piemēram, trīslapu dīgstu vai dvīņu dīgstus!

Lielākā daļa mutāciju nav kaitīgas, bet tabulā iespējams apskatīt sliktākos scenārijus katrai augstāk minētajai mutācijai. Ja esi redzējis vai audzējis mutētus kaņepju augus, dalies pieredzē ar citiem audzētājiem, ieraksti komentāru zemāk!

Ārējie avoti:

1. Mutation plant breeding. - Brock, R.. (1957). 
2. Mutation Mechanism of Leaf Color in Plants: A Review. - Zhao, Ming-Hui & Li, Xiang & Zhang, Xin-Xin & Zhang, Heng & Zhao, Xi-Yang. (2020). 
3. Somatic Mutation and Evolution in Plants. - Schoen, Daniel & Schultz, Stewart. (2019).