Viss par autofloriem – augšanas faktori

• 1. Apgaismojuma prasības
• 2. Auga trenēšanas tehnikas
• 3. Mikrobu simbioze

1. Apgaismojuma prasības

Kā skaidrojām 1. daļā: Evolve & Grow, visām autoflowering marihuānas šķirnēm ir Ruderalis gēni – tie ļauj ātrāku un izturīgāku audzēšanu, neprasot mainīt gaismas ciklu, lai sākas ziedēšana. Autoflower šķirņu attīstība nozīmē, ka vari gūt tiešām iespaidīgu ražu, ja piemēro labākos apstākļus un atbilstošas tehnikas. Šos augšanas faktorus ir viegli saprast, ceram, ka tie pārliecinās daudzus audzētājus par labu autoflowers. Kad sēkla ir sadīgusi un iestādīta, tā jāatstāj vienā un tajā pašā vidē līdz pat ražai. Autoflower nepatīk pārstādīšana. Pirmais noteikums – jo vairāk gaismas stundas, jo labāk. Tāpēc iekštelpās parasti iegūst vairāk ražas, pat ja LED lampas nekad nesacensies ar saules gaismas varenību. Autoflower var dot 24 stundas apgaismojuma iekštelpās, bet ārā tikai apmēram pusi no tā.

Lai arī autoflower audzētāju vidū šī tēma bieži tiek apspriesta, pēdējā laikā lielākā vienprātība ir, ka gaismas cikls 18/6 (18 stundas gaismas un 6 tumsas) vai 20/4 vislabāk der ražai. Lai gan autoflower iziet visu dzīves ciklu pie jebkādiem gaismas apstākļiem, vairums audzētāju piekrīt, ka 24/0 var negatīvi ietekmēt ražas apjomu un ziedu stiprumu. Tāpat kā mums, arī kaņepēm vajag vismaz nedaudz atpūtas. Dod augam maksimāli daudz gaismas (bet iekštelpās ne vairāk par 20 stundām dienā), kā arī pareizo ūdens un uzturvielu daudzumu atbilstošā pH līmenī, un autoflower, pašregulējoties, uzziedēs dažu nedēļu laikā. Taču, lai maksimāli izmantotu augšanas potenciālu, ir daži triki, ko vari izmēģināt.

Protams, ja atceries bioloģijas stundas, zini, ka augi vajag gaismu, lai notiktu svarīgākais fizioloģiskais process – fotosintēze. Taču augi nav vienīgie šajā iespaidīgajā prasmē – arī aļģes un dažas baktērijas izmanto saules gaismu, lai radītu sev enerģiju. Fotosintēzes laikā augi izmanto absorbētās gaismas enerģiju, lai pārvērstu atmosfēras oglekļa dioksīdu un augsnes ūdeni par cukuru un skābekli. Šis process nāk augiem par labu dažādos veidos. Enerģija ļauj tiem augt, labot bojātos audus un kļūt pēc iespējas ražīgākiem.

2. Auga trenēšanas tehnikas

“Low-Stress Training” jeb LST būtībā ir metodes, kur filiāles uzmanīgi pieliek ar mīkstu striķīti vai drāti tā, lai izveidotu plātāku augu virsmu – tā visas filiāles saņem vairāk gaismas. Atšķirībā no HST tehnikām kā topping, fimming, super cropping u.c., šī metode nav domāta, lai augu traumētu. Tas autoflower šķirnēm ir sevišķi svarīgi, jo tām nav pietiekami daudz laika veģetācijas stadijā, lai atkopjas no invazīvām trenēšanas metodēm.

LST vislabāk veikt pakāpeniski – ik pāris dienas, kamēr filiāles vēl lokāmas un viegli liecamas. Vieglāk liekt tuvāk filiāļu galiem. Tā pamazām var izveidot optimālu auga formu, jo saliektās filiāles pašas līksmojas augšup pret gaismu. Ja esi pirmreizējs autoflower audzētājs, neiesakām “topping” pirms LST (tas nozīmē pilnībā nogriezt augstāko galotni, lai sekmētu platāku augšanu). Autofloweriem ir īsāks augšanas laiks un mazāk laika atgūties no šokiem. Tomēr ar lielāku pieredzi un veselīgu, ātri augošu augu ar vismaz 4 “mezgliem” (pāri galveno lapu), var droši vien vienkārši nogriezt tieši galotni (mazo lapu “bunte”).

“FIMing” ir maigāka versija topping tehnikai. Tā vietā, lai nogrieztu galotni, vienkārši apgriez galotnes pašu augšdaļu, tā augam radot mazāku stresu. Mīnuss – atšķirībā no topping, FIMing visticamāk neveidos divas galotnes (divi galvenie “colas”). “Bez tehnikas” trenēšana ir LST visvienkāršākajā formā – galvenā stumbra saliekšana agrīnā augšanas fāzē, lai viss augs augtu horizontāli un papildu LST nav vajadzīgs.

Stratēģiska iekštelpu augu lapu apgriešana (parasti nevajag audzējot ārā zem saules, kas kustas debesīs) būtībā nozīmē lapu apgriešanu kritiskajā agrajā ziedēšanas posmā, lai pumpuri saņemtu pēc iespējas vairāk gaismas un gaisu. Kā minēts – droši eksperimentē ar jebkuru treniņu tehniku, taču jebkura HST forma autofloriem var kaitēt. Fast Buds piedāvā trīs “XXL ražas” šķirnes: Six Shooter un Tangie'matic – un tagad arī jaunā Blue Dream'matic!

3. Mikrobu simbioze

Sīkie augsnē mītošie organismi ir ļoti svarīgi kaņepes veselībai un optimālai augšanai. Vai zināji, ka zemē dzīvo vesels lērums sīku radību jeb mikrobu, kas palīdz kaņepēm augt lielām un stiprām? Tieši tā – šie mazie palīgi ir liela daļa augu veselībā. Sāksim ar augsni. Mikroorganismi palīdz sašķelt organiskas vielas, piemēram, nokritušas lapas un citus augu atliekas, augam nepieciešamos barības elementos. Tie arī palīdz augam šos elementus uzņemt efektīvāk, līdz ar to augs aug straujāk un veselīgāk. Bet lieta nav tikai par augsni. Mikrobi var dzīvot arī uz auga virsmas. Šīs labvēlīgās baktērijas un sēnes aizsargā augu no kaitīgiem patogēniem un kaitēkļiem, piemēram, pelējuma vai kukaiņiem. Tās var pat uzlabot auga dabiskās aizsargsistēmas, padarot to izturīgāku pret saslimšanām.

Viens sevišķi vērtīgs mikroorganisms kaņepēm ir mikorizas sēnes. Tās veido simbiotiskas attiecības ar auga saknēm, radot sīkas “pavedienus”, kas palīdz augam uzņemt uzturvielas un ūdeni. Tās pat var palīdzēt augam pārciest vides stresu, piemēram, sausumu vai barības vielu trūkumu. Vēl mikrobu grupa, kas palīdz augiem, ir slāpekli saistošās baktērijas. Šie mazie palīgi ņem slāpekli no gaisa un pārvērš to augam izmantojamā formā. Mikrobus savā labā vari izmantot dažādos veidos – piemēram, inokulējot stādus ar mikorizas sēnēm un Trichoderma vai lietojot “komposta tēju” lapu apsmidzināšanai.