Kannabisa pārstādīšana: Galīgā rokasgrāmata

• 1. Iemesli kannabisa pārstādīšanai
• 2. Kad pārstādīt kannabisu?
• 2. a. Cik ilgi jāgaida starp pārstādot?
• 2. b. Uz kāda izmēra podiem pārstādīt?
• 2. c. Vai var pārstādīt ziedēšanas laikā?
• 3. Kā pārstādīt kannabisa augu solim pa solim
• 3. a. Sol. aplaisti iepriekš
• 3. b. Sol. sagatavo jaunu podu
• 3. c. Sol. sagatavo iedobi
• 3. d. Sol (pēc vēlēšanās). atbrīvo saknes, ja augs “aizaudzis”
• 3. e. Sol. ievieto augu iedobē
• 3. f. Sol. radī mierīgus apstākļus atveseļošanai
• 4. Pārstādīšanas šoks: kā tas izskatās un kā no tā izvairīties?
• 5. Kurā diennakts laikā pārstādīt vislabāk
• 6. Mēslojuma lietošana pārstādot kannabisu
• 7. Pārstādīšanas triki bez stresa
• 8. Pārvietojot augus no iekštelpām uz āru
• 9. Autoflower pārstādīšana
• 10. “mātes augu” pārstādīšana
• 11. Pēcvārds

Tu vari viegli izaudzēt kannabisa augu no sēklas līdz ražai, nemaz to nepārstādot, taču reizēm pārstādīšana kļūst ļoti vēlama vai pat neizbēgama procedūra. Tāpēc vislabāk ir sagatavoties un apgūt visu par kannabisa pārstādīšanu.

Iemesli kannabisa pārstādīšanai

Galvenais iemesls ir acīmredzams – dot saknēm vairāk vietas un tādējādi iegūt lielāku un ražīgāku augu ražas laikā.

Tu vari pajautāt – kāpēc gan neizvēlēties lielu podu uzreiz? Daudzi audzētāji tā arī dara, īpaši, ja audzē autoflower šķirnes. Tā ir pilnīgi pieņemama metode. Bet, uzsākot audzēšanu mazākos podos un pārstādot uz lielākiem, tam ir savas priekšrocības:

• ekonomē telpu auga dzīves cikla sākumā,
• iespēja sākt daudz stādu, atlasot stiprākos un atmetot pārējos,
• nevajag tērēt resursus augiem, kamēr nav noteikts dzimums,
• mazākos podos vieglāk un biežāk laistīt.

Vēl viens gadījums, kad pārstādīšanu nevar izvairīt, ir, ja plāno audzēt ārā, bet sēklas dīgsti sākumā iekšā. Visbeidzot (un tas nav tik bieži), augs jāstāda jaunā augsnē, jo vecā augsne ir saindēta ar mēslojumu vai pilna ar kaitēkļiem.

Kad pārstādīt kannabisu?

Būtībā augs iegūs labumu no pārstādīšanas, kad tā saknes ir pilnībā aizpildījušas esošo augsni. Parasti to neredz, bet ir netiešas pazīmes – visredzamākā ir, kad auga lapas sāk apsteigt poda malu. Tātad, saknes jau spiežas robežās un sāk justies ierobežotas.

Ja šajā brīdī nesteigsies ar pārstādīšanu, auga augšana var palēnināties vai pat apstāties. Nepieļauj to – pārstādi, tiklīdz augs acīmredzami pāraudzis savu podu.

Dažreiz būs nepieciešams pārstādīt arī ātrāk. Kā zināt, ka augs ir pietiekami liels pārstādīšanai un procedūra tam nekaitēs? Pārliecinies, ka stāds ir vismaz dažus cm (~5 cm) augsts un tam ir divi īsto lapu pāri. Tam nevajadzētu izskatīties vājām vai kavētam attīstībā, jo pārstādīšana pievienos papildu stresu.

Cik ilgi jāgaida starp pārstādot?

Vienotas atbildes nav. Nevis pārstādi pēc grafika, bet vēro augu izmēru un pārstādi, kad tas pāraudzis esošo podu. Viss atkarīgs no poda izmēra un augšanas temps.

Uz kāda izmēra podiem pārstādīt?

Pareiza poda izmēra izvēle ir gan māksla, gan zinātne, un viss atkarīgs no tā – vai audzē autoflower vai fotoperioda šķirnes, izmanto SOG, ScrOG vai nevienu no tām, kā arī – kādu auga izmēru vēlies iegūt līdz ražai. Būs jāizmēģina dažādi varianti, lai redzētu, kas der tieši tev, bet kā atsauce – daži piemēri tabulā:

Pieejamā statistika par autoflower šķirnēm rāda, ka visbiežāk izmantoti 11-12 litru (3-3,5 gal) galapodi, kam seko 18 un 15 litri (4,75 un 4 gal). Saikne starp poda izmēru un ražu nav lineāra, tāpēc, ja mērķē uz lielu ražu, der jebkurš pods starp 11 litriem (3 gal) un 18 litriem (4,75 gal) – pārējais ir atkarīgs no tavām prasmēm.

Vai var pārstādīt ziedēšanas laikā?

Jā, ja tiešām nepieciešams, taču tam jāpamato labs iemesls, nevis tikai vēlme panākt lielāku ražu. Saknes ziedēšanas laikā daudz neaug, tāpēc papildu augsne visdrīzāk paliks neizmantota.

Atceries: pārstādīšana paredzēta veģetatīvajai stadijai, un pēdējai pārstādīšanai jānotiek vismaz nedēļu vai divas pirms ziedēšanas sākuma. Tāpēc autoflower augu pārstādīšana ir tik slidena (jo ir īsāka veģetatīvā fāze), bet par to vairāk tālāk.

Kā pārstādīt kannabisa augu solim pa solim

Labi, pieņemsim, ka ir nepieciešams pārstādīt un esi izvēlējies īsto brīdi. Kas tālāk?

1.sol. Aplaisti iepriekš

Laistīšana šeit ir ļoti svarīga. Atceries – pārstādīšana ir stresa pilna procedūra, un tavs uzdevums ir nodrošināt, lai augs ir labā formā. Tāpēc laisti augu dienu vai divas pirms pārstādes, lai sakņu zona būtu pilnībā mitra.

Ja augsne ap saknēm ir samērīgi mitra (bet ne pārāk slapja), tā mazāk izjūk izņemšanas laikā. Ļoti slapja augsne būs smaga un var noplīst gabali, saplēšot saknes. Ļoti sausa augsne drūp, un ārējā kārta arī var nobirt.

2.sol. Sagatavo jaunu podu

Paņem lielāku podu, piepildi ar augsnes maisījumu, rēķinoties ar vecā poda tilpumu. Aplaisti mazliet – lai vide ir mitra, bet ne pārāk slapja, un atstāj pāris dienas nosēsties. Ja audzē organiski, labi, ja procedūru veic pāris nedēļas iepriekš, visus šos laikus inokulējot augsni ar labvēlīgām baktērijām.

3.sol. Sagatavo iedobi

Vienkāršākais veids sagatavot iedobi – ieliec tajā veco podu, paskaties, kā iederas. Pirms tam noslauki ārējās sienas, lai augsnē nenokļūtu kaitēkļi.

Kad iedobe gatava, apsmidzini sienas ar ūdeni. Vari pievienot sakņu hormonu/stimulatoru, ja vēlies.

4.sol. Izņem augu no vecā poda

Lai to izdarītu, apgriez podu ar augu otrādi un uzsit pa dibenu, lai sakņu kamols izslīd plaukstā. Ieteicams stublāju noturēt starp vidējo un zeltnesi. Ja augsne vai saknes pielipušas pie poda sienām, viegla podu masāža palīdzēs. Ja neizdodas vai pods ir ciets, ar nazi uzmanīgi vari atdalīt sakņu kamolu no sienām.

5.sol (pēc vēlēšanās). Atbrīvo saknes, ja augs “aizaudzis”

Ja augs ilgstoši bija pārāk mazā podā, saknes sabiezē un sāk griezties pa apli, dažreiz veidojas dzeltenīga kārta. Šādā gadījumā vari uzmanīgi ar pirkstiem izšķetināt saknes. Iesakām izmantot lateksa cimdus, lai samazinātu infekciju risku.

Var arī nogriezt sapinušās saknes, ja tās ir pārāk cieši, bet tādā gadījumā augs var ciest lielāku stresu un atveseļoties ilgāk, kas pagarinās veģetatīvo stadiju.

6.sol. Ievieto augu iedobē

Dari to ātri, lai saknes pēc iespējas mazāk būtu gaismā — tās dod priekšroku tumsai. Aizpildi tukšumus ar augsnes maisījumu, viegli piespied tapinot. Vieglāk aplaisti – tā labāk saskaras saknes ar jauno augsni un nerodas tukšumi. Nepārliec ar ūdeni – saknēm jājūt stimuls augt uz āru pēc mitruma, nevis sēdēt pārāk slapjā vidē.

7.sol. Radī mierīgus apstākļus atveseļošanai

Pārstādīšana var īslaicīgi samazināt sakņu spējas uzņemt ūdeni. Tas nozīmē, ka laiku pa laikam jāmazina iztvaikošana caur lapām – samazini gaismas intensitāti vai pacel lampu augstāk. Temperatūrai jābūt vēsākā diapazona pusē, relatīvais mitrums ap 60%.

Tas palīdzēs augam zaudēt mazāk mitruma, līdz saknes pilnībā atjauno spēju uzņemt ūdeni. Kad augšana turpinās, vai ja tā pat neapstājas – viss kā parasti.

Pārstādīšanas šoks: Kā tas izskatās un kā no tā izvairīties?

Ja pārstādīšana bijusi veiksmīga, to uzreiz pamanīsi: augs turpina attīstīties, kā iepriekš – lapas kļūst lielākas, izplešas, parādās arvien jaunas.

Savukārt pārstādīšanas šoks parasti izpaužas krietni palēninātā augšanā. Dažreiz šoks ir tik stiprs, ka augšana apstājas – augs vairākas dienas izskatās pilnīgi tāpat. Sliktākajā gadījumā lapas noliecas vai dzeltenē – signāls, ka mitruma iztvaikošana pārsniedz sakņu spējas uzņemt ūdeni. Dažkārt sakņu stress ir tik liels, ka tās vispār vairs nespēj uzsūkt ūdeni.

Labākais veids, kā no tā izvairīties – panākt, lai augs nemaz nepamana pārstādīšanu. Procedūrai jābūt ātrai, saknes netiek traucētas (neplīst, netiek saspiestas, neraujas), jaunā augsne tieši tāda pati kā vecā (arī mitruma un temperatūras ziņā). Šādos gadījumos saknes turpina augt tieši tā, it kā augs būtu šajā lielajā podā jau no sākuma.

Ja pārstādīšana nav sanākusi tik gludi, šoks iespējams. Grūti pateikt, cik ilgi tas notiek – dažkārt dažas dienas, dažkārt pat pāris nedēļas, viss atkarīgs no stresa līmeņa un ģenētiskās izturības. Ja esi augu apstrādājis pārāk rupji, tagad jāveido ideāli maigs mikroklimats un jācer uz labāko.

Kurā diennakts laikā pārstādīt vislabāk

Laikā, kad ir iespēja radīt vismiermīlīgākos apstākļus. Mūsu padoms: pārliecinies, ka pēc pārstādīšanas augs netērē daudz enerģijas mitruma iztvaikošanai. Turpini ar vēsām temperatūrām, augstu mitrumu un mērenu gaismu. Parasti tas nozīmē pārstādīt vakarā, lai augam ir vesela nakts, lai iedzīvotos.

Ārpus telpām tas ir vēl svarīgāk. Gandrīz vienmēr vēlies pasargāt pārstādītos stādus no karstuma un tiešiem saules stariem – tāpēc stādi vakarā vai izvēlies vēsu, mākoņainu dienu. Taču aukstā klimatā dārznieki var izvēlēties labāk stādīt siltākajā, saulainākajā laikā.

Mēslojuma lietošana pārstādot kannabisu

Pārstādot lielākā podā, tu augam dod svaigu, barības vielām bagātu augsni, tāpēc vēlams uz laiku samazināt vai pat pilnībā pārtraukt papildus mēslojumu. Samazinot gaismas intensitāti atveseļošanās periodā, arī auga vajadzība pēc barības automātiski samazinās.

Sakņu stimulators vai mikorizas līdzekļi ir cita lieta – tie palīdz iesakņoties un augt ātrāk. Tas pats sakāms arī par dažādiem organiskajiem inokulantiem, kas uzlabo sakņu zonas veselību.

Noteikti jābaro augi, ja pārstādi tos vecā augsnē – tajā nav daudz barības vielu, un tā darbojas vairāk kā neitrāls materiāls (kā akmens vate, māla granulas vai koku kokosriekstu substrāts), kas tikai atbalsta saknes un saglabā mitrumu, barību.

Pārstādīšanas triki bez stresa

Pieredzējušam audzētājam ir daži knifi, kā samazināt pārstādīšanas stresu, un mēs ar tiem dalāmies.

• Izmanto stādu podus ar caurlaidīgām vai bioloģiski noārdāmām sienām. Nozares piedāvājumā ir podi ar caurlaidīgām sienām (augi saknes viegli izurbjas ārā) vai pilnībā noārdāmi podi no kūdras vai kokosriekstu šķiedras. Šajā gadījumā nav jāpārstāda, vienkārši novieto augu ar visu podu lielākā podā – saknes netiek traucētas.
• Diedzē sēklu akmensvatē vai kūdras tabletē. Tiklīdz parādās saknes, stādu var pārstādīt nākamajā vai pat galīgajā podā – pārstādīšana būs pilnīgi maiga un bez stresa.

• Izvēlies stādu podu, kuru viegli pārgriezt. Pārstādot pārgriez sienu gareniski un nogriez dibenu. Pēc tam visu podu ieliec jaunā vietā, viegli izvilc vecā poda atliekas.
• Nogriež tikai apakšu un atstāj sienas. Svarīgākais ir, ka saknes var augt uz leju – ja podi nav ļoti augsti, vairumā gadījumu sienas netraucēs. Strādā lieliski lielās stādījumos, piemēram, āra dobēs.
• Liec veco podu (bez apakšas) uz jaunā poda. Saknes augs uz leju un izmantos visu papildus tilpumu.

Pārvietojot augus no iekštelpām uz āru

Audzet āru augus iekšā visbiežāk ir optimāla pieeja – tā stādi netiek pakļauti skarbiem apstākļiem vissmagākajā dzīves posmā. Parasti pirmās 10-14 dienas pēc dīgšanas stādu audzē telpās un tikai tad pārvieto uz āra dobi. Šajā vecumā augs būs pietiekami izturīgs, lai izturētu gan pārstādīšanu, gan piemērotos āra apstākļiem (temperatūras svārstības, vējš, saule).

Tomēr pirms pārstādīšanas vienmēr iesakām stādus “norūdīt” – dažas dienas pirms iznes tos dažas stundas noēnotā, vēlāk saulainā vietā. Pierodot pie vides iepriekš, stādi vieglāk pārnesīs gan pārstādīšanas, gan vides maiņas stresu.

Autoflower pārstādīšana

Daudzus gadus autoflower augu pārstādīšana tika uzskatīta par ļoti riskantu un stresa pilnu. Standartpadoms bija – izvairies no pārstādīšanas! Taču pēdējā laikā autoflower ģenētika kļuvusi daudz izturīgāka, un arvien vairāk audzētāju neievēro šo veco padomu.

Tas gan nenozīmē, ka autoflower pārstādīšana nav viltīga – to veģetatīvā fāze ir ļoti īsa. Laiks, kad pārstādīt, ir ļoti šaurs, un procedūra jāveic perfekti, lai augs nezaudētu nevienu dienu atveseļošanās procesā. Audzējot auto, katra diena miera ir viena diena ražas zudumā.

Tāpēc visas iepriekš minētās metodes stresa samazināšanai ir īpaši vērtīgas pārstādot autoflower augus. Svarīga ir sagatavošanās, pati procedūra un pēcaprūpe. Ja dari visu pareizi, pateicība būs ražas laikā!

“Mātes augu” pārstādīšana

Runājot par pārstādīšanu, “mātes augi” atšķiras no tiem, kurus audzē pumpuriem. Parasti pārstādīšanas mērķis ir panākt lielāku sakņu sistēmu un virszemes daļu. Mātes augiem tas nav vēlams.

Mātes augus speciāli tur mazos podos, lai gan saknes var pāraugt un kļūt sapinušās. Tādēļ tiem nepieciešama periodiska “atjaunošana”.

Kā to darīt? Sagatavo jaunu podu tāda paša izmēra kā vecais, ieber apakšā nedaudz augsnes. Izņem augu no poda un ar asu nazi no visām pusēm (arī apakšas) nogriez apmēram trešdaļu no sakņu kamola. Tad ievieto to jaunajā podā un aizpildi tukšumus ar augsni. Lūk, “mātes augs” veiksmīgi pārstādīts.

Pēcvārds

Pārstādīšana var būt stresa pilna, taču reizēm ieguvums pārsniedz risku. Turklāt procedūru iespējams izkopt tik tālu, ka augs pat nepamana pārmaiņas. Ceram, ka šis raksts palīdzēja izprast pārstādīšanas labāko praksi bez stresa. Lai veicas audzēšanā!