Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms (CHS) izskaidrots

• 1. Kas ir kanabinoīdu hiperemēzes sindroms jeb chs?
• 2. Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma simptomu atpazīšana
• 2. a. Problēma ar legalizāciju un stigmu marihuānas lietošanā
• 3. Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma diagnostika un statistika
• 3. a. Kādas ir marihuānas lietošanas statistikas asv un chs
• 3. b. Kā tiek diagnosticēts kanabinoīdu hiperemēzes sindroms?
• 4. Kāpēc marihuāna izraisa kanabinoīdu hiperemēzes sindromu?
• 4. a. Pretēji viedokļi par esošajām teorijām
• 5. Kā ārstēt kanabinoīdu hiperemēzes sindromu?
• 5. a. Kāpēc karstas dušas palīdz chs simptomiem?
• 6. Vai kanabinoīdu hiperemēzes sindroms patiesībā ir jauns?
• 7. Rezultāts

Kas notiek, kad ārstēšana pret Tavu slimību pati kļūst par slimību? Jauni pētījumi liecina, ka ilgstoša, smaga marihuānas lietošana var izraisīt traucējumu, kas pazīstams kā Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms, jeb CHS. Kaut arī marihuāna no medicīniskā skatpunkta bieži tiek izmantota kā pretvemšanas līdzeklis, tas nozīmē – tā palīdz pret sliktu dūšu, šajos jaunākajos pētījumos atklāts jauns lietotāju modelis, kurā notiek pretējs efekts: smaga slikta dūša un vemšana. 

Tātad, kāds ir saistījums starp marihuānas lietošanu un šo smago vemšanu? Atbilde varētu būt Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms, lai gan tas ir tik jauns traucējums, ka nepieciešami vēl pētījumi. Apskatīsim visu, ko šobrīd zinām par CHS un centīsimies saprast, kas īsti ir šis marihuānas izraisītais traucējums.

1. Kas ir Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms jeb CHS?

Kā nosaukums liecina, Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms, kas zināms arī kā Cannabis Hyperemesis Syndrome, ir traucējums, kura iemesls var būt smaga un ilgstoša marihuānas lietošana. ¹ Hiperemēze – grieķu valodā 'hiper' nozīmē – ļoti, 'emēze' – vemšana. Piemēram, dažām sievietēm grūtniecības laikā ir hiperemēzes gravidarum stāvoklis, kurā vērojama stipra nelabums un vemšana, daudz vairāk nekā parastā rīta slikta dūša. ²

Kā iespējams, ka marihuāna, ko bieži izraksta, lai mazinātu sliktu dūšu vai vemšanu, piemēram, onkoloģijas pacientiem pēc ķīmijterapijas (CINV), var radīt pretēju efektu?

Pirms izdarām secinājumus, mēģināsim noteikt Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma simptomus un iespējamus cēloņus. 

2. Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma simptomu atpazīšana

Kā jebkura cita medicīniska stāvokļa gadījumā, pirmais solis ir simptomu un pazīmju modelis. Tas, ko ārsts vai speciālists parasti jautās, kad apmeklējam klīniku – tieši ko esam jutuši vai piedzīvojuši. 

Šāda informācija palīdz sašaurināt iespējamo diagnožu loku. CHS gadījumā simptomi iedalās trīs dažādās fāzēs:

Kā minēts tabulā, CHS pirmajā – prodromālajā fāzē – persona var piedzīvot sāpes vēdera zonā, kā arī vēlu rīta vemšanu vai nelabumu. Tomēr vairums cilvēku vēl neveic izmaiņas diētā. ³

Tajā pašā laikā, tā kā marihuānu bieži uzskata par efektīvu līdzekli pret nelabumu un vemšanu, pacienti mēdz lietot dažādas marihuānas formas, lai mazinātu simptomus. Bieži attīstās arī bailes no vemšanas. 

Slimības otrajā posmā – hiperemētiskajā fāzē – viss kļūst īpaši izteikts. Šajā fāzē novērojami:

• Pastāvīgas nelabuma sajūtas;
• Atkārtotas vemšanas epizodes, pat līdz 40 reizēm diennaktī.⁴
• Sāpes vēderā vai vēdera lejasdaļā;
• Izmaiņas ēšanas paradumos, samazinās uzņemtā ēdiena apjoms;
• Aizvien izteiktāks svara zudums;
• Atūdeņošanās un citi šķidruma zuduma simptomi;
• Traucēts miegs;
• Un neparasti bieža mazgāšanās vai vannošanās, lai atvieglotu simptomus. 

Šajā fāzē vemšanas epizodes kļūst ļoti spēcīgas un var būt pārņemošas, kas raisa bailes no vemšanas. Šajā posmā parasti pacienti meklē medicīnisku palīdzību. Kad ārsts diagnosticē šo stāvokli, hiperemētiskā fāze izzūd tikai tad, kad pacients pārtrauc lietot marihuānu. Pēc tam sākas atveseļošanās fāze. 

Šajā traucējuma nobeiguma posmā cilvēks beidzot var atgūt apetīti un normalizēt ēšanas režīmu. Sliktas dūšas un vemšanas epizodes samazinās vai pilnībā izzūd, ķermeņa masa atgriežas un arī mazgāšanās režīms normalizējas. 

Atveseļošanās fāze var ilgt vairākas dienas vai nedēļas līdz redzamām izmaiņām. Tomēr simptomi nereti atgriežas, ja persona atkal lieto marihuānu. Ir arī nopietna problēma diagnosticēšanā un atveseļošanā – tā ir saistīta ar marihuānas juridisko statusu un sabiedrības attieksmi. 

Problēma ar legalizāciju un stigmu marihuānas lietošanā

Kaut arī marihuānas lietošana medicīnā arvien plašāk tiek akceptēta dažādās valstīs, tiesiskie aspekti un informācijas trūkums par šo vielu var būt nozīmīgs šķērslis CHS gadījumā.

Pirmkārt, tur, kur marihuāna nav legāla ne medicīniskām, ne izklaides vajadzībām, lietotāji ne vienmēr uzticas ārstiem un pilnībā neizpauž sava lietošanas paradumus bažu dēļ. Tāpat pacienti, uzskatot, ka marihuāna mazina nelabumu, var neuzskatīt to par aktuālu informēt ārstu par biežu vai ilgstošu lietošanu, kas sarežģī diagnozi. 

Informācijas trūkums un pētniecības nepieciešamība marihuānas jomā ir īpaši acīmredzama skatoties uz CHS. Šo stāvokli uzskata par samērā jaunu, lai gan faktiski tas tā nav. Un, tā kā šī diagnoze tiek uzskatīta par jaunu, daudzi ārsti nemaz nezina par tās esamību. Kā viņi tad vispār var to diagnosticēt?

Otrā problēma šajā informācijas trūkumā – nav efektīvu ārstēšanu kā karsta duša vai vanna, un izvairīšanās no marihuānas. Taču kamēr nav pētījumu, nav iespējams rast risinājumu. Nepareiza informācija pat var radīt vēl lielākus riskus – varbūt pastāv vēl citi nediagnosticēti cēloņi.

Pētniecībai par CHS jākļūst par prioritāti. Legalizācijai plašoties, Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma gadījumu skaits turpina pieaugt, jo arvien vairāk pacientu lieto medicīnisko marihuānu citiem veselības jautājumiem. 

3. Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma diagnostika un statistika

Pirms pārskatām dažādus veidus, kā ārstiem tiek diagnosticēts Cannabis Hyperemesis Syndrome, apskatīsim dažus statistikas datus. 

Kādas ir marihuānas lietošanas statistikas ASV un CHS

ASV marihuānas lietošana tika legalizēta 2009. gadā. Pēc ASV Tieslietu departamenta paziņojuma, ka ne lietotāji, ne pārdevēji netiks saukti pie atbildības, marihuānas lietošanas skaitļi palielinājās. Taču vai šīs izmaiņas nav tieši atklātības, nevis patiesās lietošanas pieauguma dēļ?

Neatkarīgi no tā, vai pieaugums bija statistisks vai nē, epizodiskās vemšanas gadījumu skaits pieauga par 17,9% salīdzinājumā ar laiku pirms legalizācijas, un pēc DAWN datiem, ziņojumi par marihuānas lietošanu medicīniskajos ierakstos no 2009. līdz 2011. gadam pieauga par 21%. ^{5 6}

Kopš 2009. gada hiperemēzes ziņojumu skaits būtiski pieauga un turpina katru gadu pieaugt par 8%. Šie pieaugumi īpaši redzami štatos, kur marihuāna legalizēta.

Tiek uzskatīts, ka šis CHS sindroms, kas agrāk tika uzskatīts par reti sastopamu, var kļūt par izplatītu blakusparādību ilgstošai un intensīvai marihuānas lietošanai turpmāk, legalizējoties marihuānai visā pasaulē. 

Kā tiek diagnosticēts Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms?

CHS diagnostika var būt atšķirīga – atkarībā no ārstu informētības līmeņa. Ja pacients cieš no CHS, daudzviet viņam var nākties veikt virkni medicīnisku pārbaužu, līdz tiek atrasta diagnoze, īpaši, ja marihuānas izmantošana vēl nav plaši akceptēta vai pacients baidās par lietošanas atklāšanu. 

Ja nav informācijas no ārstu vai pacienta puses, būs nepieciešami vairāki izmeklējumi, lai izslēgtu citus iespējamos veselības traucējumus. Tie var ietvert:

• Elektrolītu analīzi;
• Asinsanalīzi, lai pārbaudītu mazasinību vai infekcijas;
• Aizkuņģa dziedzera un aknu fermentu analīzi;
• Sievietēm – grūtniecības testu; 
• Vēdera rentgenu un izmeklējumus, lai pārbaudītu zarnu caurplūdi;
• Augšējo endoskopiju, lai pārbaudītu barības vadu un kuņģi vemšanas cēloņu noteikšanai;
• Galvas un vēdera datortomogrāfiju, lai izslēgtu nervu sistēmas vai citus veselības traucējumus;
• Urīna analīzes infekciju noteikšanai; 
• Un narkotiku testus, kas var sniegt būtiskus rezultātus. 

Ja potenciālais CHS pacients sastop informētus ārstus, vai pats laicīgi informēts, dažas izmeklēšanas var izlaist un diagnosticēt CHS sarunas ceļā. Tomēr izmeklējumi vēlams veikt, lai izslēgtu citas iespējamās veselības problēmas. 

4. Kāpēc marihuāna izraisa Kanabinoīdu hiperemēzes sindromu?

Bieži tiek domāts – ja marihuāna lieto kā līdzekli pret sliktu dūšu un vemšanu, kāpēc tā dažkārt raisa pretēju efektu? Pētījumu vēl vajag daudz, bet pastāv vairākas teorijas, kāpēc tā var notikt. 

Marihuānas THC aktivizē CB1 receptorus organismā, kas var radīt šādas sekas gremošanas sistēmā:

• Iekaisumu un viscerālās sāpes;
• Zemākā barības vada slēdzējmuskula atslābumu;
• Kuņģa skābes izdalīšanās samazināšanos;
• Samazinātu kuņģa kustību;
• Un aizkavētu kuņģa iztukšošanos.

Šī teorija apgalvo, ja THC lieto lielos apjomos un ilgstoši, tas sniedz pretvemšanas efektu uz smadzenēm, bet traucē gremošanu – tā ir tikai neapstiprināta versija. 

Bet THC nav vienīgā aizdomās turamā CHS gadījumā, citādi sindromu sauktu par THC hiperemēzi. Citi pētījumi – gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, kurus mēs neatbalstām,  – norāda, ka arī citi kanabinoīdi, piemēram, CBD un CBG, kā arī to savstarpējas attiecības var izraisīt pretvemšanas vai vemšanu izraisošu efektu atkarībā no devas. 

Pretēji viedokļi par esošajām teorijām

Pētot pretējos viedokļus šīm teorijām, nepieciešamība pēc pētījumiem izceļas vēl vairāk. 2006. gadā austrāliešu investigadoru grupa publicēja pētījumu, kas liek apšaubīt patieso situāciju.⁷

“Marihuāna tiek lietota jau gadsimtiem, un šobrīd to lieto miljoniem cilvēku dažādās valstīs [...] Grūti noticēt, ka raksturīga sindroma, ko izraisa marihuāna, neviens nekad iepriekš nav novērojis.”

Apgalvojums šķiet pamatots, taču pētnieki nevirzījās tālāk, lai pierādītu pretējo. 

Pārspriežot citus viedokļus izteikts minējums, ka patiesībā simptomi izraisa ķimikālijas, ar ko tiek audzēti augi, nevis pati marihuāna. Šai teorijai varētu būt daļa patiesības, jo, piemēram, Indijā un Āzijā, kur marihuānu audzē dabīgi, CHS nav reģistrēts. 

5. Kā ārstēt Kanabinoīdu hiperemēzes sindromu?

Līdz šai dienai nav atklāta ārstēšana, kas efektīvi mazinātu Kanabinoīdu hiperemēzes sindroma simptomus. Diemžēl šobrīd vienīgais risinājums ir pārtraukt jebkādu marihuānas lietošanu – tikai tā mazināsies slikta dūša, vemšana un vēdera sāpes. 

Pārtraucot marihuānas lietošanu, simptomi parasti samazinās pēc 24–48 stundām, ja vien pacients nepārkāpj atturēšanos. Atmest lietošanu nav īslaicīgs, bet ilgtspējīgs risinājums, jo simptomi var atgriezties pat pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem, ja marihuāna atkal tiek lietota. 

Īstermiņa ārstēšana simptomu mazināšanai uzreiz ietver dažus no šiem līdzekļiem. Pacientiem var būt nepieciešama arī īslaicīga uzturēšanās slimnīcā.

• Karsts dušas vai vanna;
• Nātrija vai citu šķidrumu intravenoza ievade atūdeņošanās novēršanai;
• Zāles vemšanas mazināšanai (ne vienmēr efektīvas);
• Pretsāpju līdzekļi vēdera sāpēm;
• Protonu sūkņa inhibitori kuņģa iekaisuma samazināšanai;
• Kapsaicīna losjona vai krēma ierīvēšana vēdera zonā, lai mazinātu sāpes un sliktu dūšu;
• Benzodiazepīna grupas zāles relaksācijai.

Pacientam jāārstē gan CHS izraisītie simptomi, gan iespējamās blaknes. Tādēļ nepieciešama arī atbalsta terapija, piemēram, elektrolītu atjaunošana pēc atkārtotas vemšanas izraisītām izmaiņām organismā.

Kāpēc karstas dušas palīdz CHS simptomiem?

Dzirdot, ka karstas dušas ir visefektīvākais ārstēšanas veids CHS, rodas jautājums – kāpēc tieši? Ir vairākas hipotēzes:

Pirmā pieņem, ka kanabinoīdos ir hipotermiski psihoaktīvi savienojumi, un karsts ūdens palīdz regulēt ķermeņa temperatūru. Otrā – ka CB1 receptori ir izvietoti tuvu organismā atbildīgajām siltuma regulācijas zonām, tāpēc tieši karstais ūdens palīdz nodrošināt kontroli pār temperatūru. ^{8 9}

Trešā hipotēze – siltais ūdens palīdz novirzīt asins plūsmu ārpus zarnām uz ādu un perifēriju, tādējādi 'novēršot' uzmanību no nelabuma. Vēl nav pilnīgas pārliecības par šīm versijām, parādījusies arī jauna teorija, kas šķiet daudzsološa.  

Saskaņā ar to ļoti augstā temperatūrā virs 43°C, vai kapsaicīna klātbūtnē, tiek aktivizēti TRPV1 jonu kanāli, kas izraisa pretvemšanas efektu. Ja CHS pacientam izdodas stimulēt savus TRPV1 kanālus ar karstu ūdeni vai kapsaicīnu, iespējams, izdosies pārtraukt vemšanu.  ^{10 11}

6. Vai Kanabinoīdu hiperemēzes sindroms patiesībā ir jauns?

Šī raksta izstrādes laikā atklājām uzsvaru uz to, ka CHS ir nesen atklāts traucējums. Tomēr, padziļināti pētot, var secināt – tā nav pilnīga taisnība.

Pirmo reizi CHS dokumentēts jau 2004. gadā J. H. Allen un līdzautoru publikācijā. Turklāt 2002. gadā grāmatā "Understanding Marijuana" tās autors Mitch Earleywine minēja, ka arābu rakstos jau 11. gadsimtā aprakstītas līdzīgas no marihuānas izraisītas sliktas dūšas parādības. 

"Bieža hašiša lietošana var izraisīt pastāvīgu vemšanu un nāvi" – minēts senajos rakstos.

Visbeidzot, arī Marinol (dronabinola, THC saturoša recepšu zāle) aprakstā jau 1985. gadā bija minētas šādas iespējamās blaknes – slikta dūša un vemšana. 

7. Rezultāts

Lai izdarītu secinājumu par CHS, jāatsaucas uz vienu no filozofijas slavenākajiem teicieniem:

"Zinu, ka nezinu neko." Sokrāts (470 – 399 p.m.ē.)

Lai gan tas šķiet kā joks, šobrīd, pirms diagnosticē kādu sindromu vai traucējumu, vai nevajadzētu zinātnei un medicīnai par to būt pilnīgi pārliecinātai? 

Diemžēl, līdz šim mēs zinām tikai aisberga redzamo daļu par marihuānu. Joprojām ir tik daudz jāapgūst par šī auga iespējamajiem ieguvumiem un blaknēm, tāpēc vēl nevajadzētu pilnībā paļauties uz kādu hipotēzi, kamēr nav pierādīts pretējais. 

MEDICĪNISKAIS ATRUNA

Šis saturs ir tikai izglītojošiem nolūkiem. Informācija iegūta no ārējiem avotiem.

ĀRĒJIE AVOTI

1. "Cannabinoid Hyperemesis Syndrome" Jonathan A. Galli, Ronald Andari Sawaya, and Frank K. Friedenberg. 2011. gada decembris. 
2. "Hyperemesis gravidarum and placental dysfunction disorders" Heleen M. Koudijs, Ary I. Savitri, Joyce L. Browne, Dwirani Amelia, Mohammad Baharuddin, Diederick E. Grobbee, and Cuno S. P. M. Uiterwaal. 
3. "Cannabinoid hyperemesis: cyclical hyperemesis in association with chronic cannabis abuse" J. H. Allen, G. M. de Moore, R. Heddle, and J. C. Twartz. 2004. gada novembris.
4. "Cannabinoid Hyperemesis Syndrome" Erik Messamore for 15-Minute Pharmacology on YouTube. 2020. gada maijs.
5. "Effects of the 2009 Medical Cannabinoid Legalization Policy on Hospital Use for Cannabinoid Dependency and Persistent Vomiting" Mustafa Al-Shammari, Karina Herrera, Xibei Liu, Brandon Gisi, Takashi Yamashita, Kyu-Tae Han, Mohamed Azab, Harmeet Mashiana, Muthena Maklad, Muhammad Talha Farooqui, Ranjit Makar, and Ji Won Yoo. American Gastroenterological Association (AGA), 2017. gada jūlijs.
6. "What is the scope of marijuana use in the United States?" National Institute on Drug Abuse (NIDA), atjaunināts 2020. gada jūlijā.
7. "Cannabis hyperemesis: causation questioned" A. Byrne, R.Hallinan, and A. Wodak. 2006. gada janvāris.
8. "Cannabinoid hyperemesis syndrome: a case report and review of pathophysiology" Corina L. Iacopetti and Clifford D. Packer. 2014. gada marts. 
9. "Cannabinoid hyperemesis and compulsive bathing: a case series and paradoxical pathophysiological explanation" Dale A. Patterson, Emmaleigh Smith, Mark Monahan, Andrew Medvecz, Beth Hagerty, Lisa Krijger, Aakash Chauhan, and Mark Walsh. 2010. gada decembris. 
10. "The functions of TRPA1 and TRPV1: moving away from sensory nerves" E. S. Fernandes, M. A. Fernandes, and J. E. Keeble. 2012. gada maijs. 
11. "Resolution of cannabis hyperemesis syndrome with topical capsaicin in the emergency department: a case series" Laurel Dezieck, Zachary Hafez, Albert Conicella, Eike Blohm, Mark J O'Connor, Evan S. Schwarz and Michael E. Mullins. 2017. gada maijs.