• 1. Ko likt podu apakšā iekštelpu drenāžai
• 2. Ideāli substrāti kaņepju audzēšanai
• 2. a. Dabiskā virsējā augsne vs substrāta maisījumi bez augsnes
• 2. b. Kokosriekstu kūdra
• 3. Pareizā poda izvēle labākai drenāžai
• 4. Kaņepju augsnes kondicionieri/piedevas
• 4. a. Perlīts
• 4. b. Vermikulīts
• 4. c. Citi kaņepju augsnes kondicionieri
• 5. Kā pārbaudīt drenāžu
• 6. Problēmas, ko var radīt neefektīva drenāža
• 6. a. Sakņu puve
• 7. Drenāža kaņepju augiem ir gana vienkāršs jēdziens

Reti kuram augam patīk, ka tā saknes sēž stāvošā ūdenī. Izņēmums var būt piekrastes augi, taču kaņepes noteikti nav starp tiem. Nav tā, ka kaņepju sēklas nemīlētu ūdeni. Gluži pretēji – kaņepes aug ļoti strauji un tāpēc ir diezgan lieli “dzērāji”. Taču to saknēm ir vajadzīgs arī daudz skābekļa, un tieši tas ir iemesls, kāpēc drenāža kaņepju augiem ir tik svarīga. Lai uzlabotu drenāžu kaņepju audzēšanā iekštelpās, jāsāk ar pareizu substrātu, tad jāizvēlas konteinera tips, kas nodrošina optimālu aerāciju, neaizmirstot par drenāžas atverēm, un beigu beigās – bagātiniet augsni ar tādiem augsnes kondicionieriem kā kokosriekstu kūdra, perlīts un vermikulīts. Bet vispirms īsi pieskarsimies tik pretrunīgai tēmai kā drenāžas slāņa izmantošana podiem.

1. Ko likt podu apakšā iekštelpu drenāžai

Pat mūsdienās daudzi dārznieki nešaubās, ka terakotas šķembas, rupjas smiltis, keramzīta granulas vai kaut kas līdzīgs podā apakšā ir laba ideja. Tos sauc par drenāžas slāni, uzskatot, ka tas palīdzēs novadīt lieko ūdeni no substrāta. Faktiski tā nav. Eksperimenti pierāda, ka ūdens drenāža paliek tieši tāda pati — ar šādu slāni vai bez tā.

Šķiet pretrunā veselo saprātu, taču tam ir labs izskaidrojums. Kad laistiet podā iestādītu augu, gravitācija velk ūdeni uz leju, un daļa no tā izplūst caur drenāžas caurumiem. Taču ne viss. Ir spēks, kas darbojas pret gravitāciju — uz augšu. Tas ir kapilārais spēks jeb vikašana, kas liek ūdenim kāpt augšup starp augsnes daļiņām.

Kad gravitācija un kapilārā darbība ir līdzsvarojušās, ūdens līmenis nostabilizējas, un viss — neatkarīgi no tā, kas atrodas tieši zem substrāta — poda apakša vai “drenāžas slānis”. Vienīgais, kas nosaka substrāta ūdens noturību, ir tā rupjums.

To var skatīt arī kā substrāta aerāciju — gaisa kabatu klātbūtni starp substrāta daļiņām. Jo rupjāks substrāts, jo mazāk ūdens tajā var uzkrāties un jo labāka drenāža. Un otrādi. Tagad, kad šis mīts kliedēts, parunāsim par to, kas tiešām svarīgi.

2. Ideāli substrāti kaņepju audzēšanai

Tā kā kaņepju saknes vēlas gan dzert, gan elpot, vislabākās audzēšanas metodes ir hidroponika un aeroponika — jo tās nodrošina gan ūdeni, gan skābekli vienlaikus. Hidroponiskajās sistēmās kā DWC (dziļūdens kultūra) saknes pastāvīgi peld barības šķīdumā, kas nepārtraukti tiek arī skābekļots ar sūkni. Aeroponikā situācija ir otrāda — saknes karājas gaisā, bet tiek regulāri apsmidzinātas ar barības šķīdumu.

Citos substrātos, piemēram, augsnē vai kokosriekstu kūdrā, nepieciešami papildu pasākumi labas drenāžas nodrošināšanai. Sāksim ar augsni.

Dabiskā virsējā augsne vs substrāta maisījumi bez augsnes

Audzinot iekštelpās, nekad nelietojiet virsējo augsni no sava dārza. Papildus kaitēkļu un slimību riskam virsējā augsne bieži ir pārāk blīva un aiztur pārāk daudz ūdens. Tas tādēļ, ka tajā ir daudz māla un dūņu. Jūsu marihuānas augi burtiski noslīks šādā slikti drenētā substrātā. Teorētiski var mēģināt padarīt virsējo augsni gaisīgāku, taču vislabāk ir uzreiz izvēlēties substrāta maisījumus bez augsnes. Tos var atrast jebkurā dārzkopības veikalā. Tos pārdod maisos un tie izskatās kā parasta augsne, taču pamatā tie sastāv no sfagnu kūdras. Substrāta maisījumos ir daudz rupju daļiņu un šķiedras, kas padara tos gaisīgākus. Dažos jau ir pievienots perlīts (skat. zemāk), kas veido vēl vairāk gaisa kabatu un attiecīgi uzlabo drenāžu.

Kokosriekstu kūdra

Kokosriekstu kūdra ir šķiedru masa, kas iegūta no kokosriekstiem. Tas ir viens no efektīvākajiem kaņepju audzēšanas substrātiem. Liels pluss – to ir viegli izmantot atkārtoti. Tomēr pati kokosriekstu kūdra nav īpaši labi drenējoša. Lai tā būtu ideāla marihuānas audzēšanai, nepieciešams maisījums ar kokosriekstu kūdru un perlītu.

Skatoties gatavos maisījumus veikalos vai internetā, redzēsiet, ka perfektai mājas audzēšanai visbiežāk izvēlas ap 70/30 attiecību.

Taču, bieži mēslojot, īpaši automātiskajās pilienveida laistīšanas sistēmās, šo attiecību var palielināt arī uz 50/50.

3. Pareizā poda izvēle labākai drenāžai

Drenāžu var vēl vairāk uzlabot izvēloties piemērotu puķu podu. Plastmasas konteineri sākotnēji šķiet pievilcīgi iesācējiem, taču to sienas nav gaisu caurlaidīgas. Mazkoki rezultāti būs ar tā saucamajiem smartpodiem jeb grow bags, kuru sāni ir izgatavoti no auduma, kas elpo, līdz ar to nodrošinot saknēm visu nepieciešamo skābekli. Līdzīgi darbojas arī Air-Pots®. Vairāk par dažādiem kaņepju audzēšanas konteineriem lasi citā rakstā.

Neatkarīgi no tā, kādu podu izvēlaties, neaizmirstiet, ka liekajam ūdenim ir jānotek brīvi. Tāpēc plastmasas vai terakotas podos izveidojiet drenāžas caurumus apakšā. Un, protams, novietojiet apakššķīvi, lai savāktu šos noteces ūdeņus. To regulāri izlejiet – podi nedrīkst stāvēt ūdenī. To var arī skatīt kā substrāta aerāciju – vairāk gaisa kabatu. Jo rupjāks substrāts, jo mazāk ūdens tas satur, jo labāka drenāža. Un otrādi.

Arī poda izmērs ir svarīgs. Varbūt ne tik daudz drenāžas kontekstā, bet ļoti svarīgs, lai izveidotu un uzturētu perfekti laistīšanas plānu. 

4. Kaņepju augsnes kondicionieri/piedevas

Ja nevēlaties, lai kaņepju augsne būtu pastāvīgi mitra vai nedrenējos, padariet to pēc iespējas gaisīgāku. Principā ir divu veidu augsnes aerācijas piedevas — perlīts un vermikulīts. Tās nav savstarpēji aizstāājamas, tāpēc apskatīsim katru no tām sīkāk.

Perlīts

Tas ir visizplatītākais augsnes kondicionieris. Tas ir atrodams daudzos veikalos nopērkamos substrāta maisījumos, taču kaņepēm parasti nepieciešams lielāks procentuālais daudzums nekā parastiem telpaugiem. Tā kā visticamāk būs jāpievieno vēl perlīts, lai uzlabotu drenāžu. 15 līdz 20 procentu parasti ir optimāli, taču tā nav precīza zinātne. Attiecība var būt no 10/90 līdz pat 50/50. Atcerieties – jo vairāk perlīta, jo biežāk jālaista (kas ne vienmēr ērti). Mazāk perlīta ­— lielāka ūdens noturība; mazāk laistīšanas, bet augs var ciest no pārlaistīšanas un sliktas drenāžas.

Kas īsti ir perlīts? Tas ir baltas, vieglas, rupjgraudainas daļiņas ar slēgtiem porām. Perlītam ir šādas īpašības:

• neuzkrāj ūdeni savās daļiņās,
• nesatur barības vielas un nespēj tās uzkrāt,
• ķīmiski inerts un pH neitrāls,
• novērš kaņepju augsnes sablīvēšanos.

Kā redzams, perlīts vienkārši padara jūsu augsni gaisīgāku, radot ideālus apstākļus sakņu attīstībai.

Vermikulīts

Vermikulītam ir pilnīgi cita loma – tas ir arī viegls un izplešas augstā temperatūrā, taču tā brūnganās plāksnītes NAV slēgta tipa. Tāpēc – atšķirībā no perlīta – tās uzsūc ūdeni un barības vielas.

Svarīgākās vermikulīta īpašības:

• lieliska pH buferēšana,
• tas satur K, Mg un Ca, kā arī absorbē vēl citas barības vielas no šķīduma un spēj tās lēni atbrīvot,
• augsta ūdens noturība.

Neskatoties uz lielu ūdens noturību, vermikulītu var izmantot arī drenāžas uzlabošanai, jo tā daļiņas ir lielas un uz to virsmām veidojas gaisa kabatas.

Citi kaņepju augsnes kondicionieri

Ir vēl vairākas piedevas, kas var uzlabot drenāžu marihuānas audzēšanā, taču tās nav tik izplatītas kā perlīts vai vermikulīts. Apskatīsim tās īsumā:

1. Rupjās smiltis (0,5–1 mm). Ļoti ātri drenējošs, bet smags substrāts. Vislabāk piemērots siltumnīcām un ārā.
2. Kerāmizīta granulas. Parasti izmanto hidroponikā virskārtai podā vai arī iemaisa augsnes maisījumā, lai izveidotu lielākas gaisa kabatas. Vienīgā problēma ir, ka tās apgrūtina rakšanu substrātā, taču, ja nav plāns rakt, tas nav svarīgi. Ņemiet vērā, ka granulās var būt iežus putekļi, tāpēc iesakām tās nomazgāt, lai nesasmērētu savu audzētavu.
3. Pimss. Ļoti porains, dabiski izplestais vulkāniskās izcelsmes iezis, pilns ar gaisa kabatām, tāpēc pat peld ūdenī.
4. Pīsaņi. Dabīgi veidojušies, zirņu lieluma noapaļoti oļi, līdzīgi akvārija grantij, taču lielāki.
5. Skorija. Līdzīga pimss, tā ir vulkāniskā iezī, izplesta ar magma gāzēm, taču ar mazākām porām, tāpēc blīvāka par pimss.

5. Kā pārbaudīt drenāžu

Tagad, kad zināt, kādas piedevas var izmantot drenāžas uzlabošanai, noskaidrosim, kā pārbaudīt, vai tās strādā. Kad esat pievienojis perlītu, pīsaņus vai kādu citu piedevu, ideāli ir veikt testu, lai saprastu, vai vajag pievienot vēl. Veiciet šīs vienkāršās darbības, lai noteiktu, vai jūsu substrāts drenējas pareizi:

1. solis

Paņemiet vienu 1 litra podu un piepildiet ar uzlaboto substrātu.

2. solis

Paņemiet vēl vienu 1 litra podu, piepildiet ar tādu pašu substrātu, bet BEZ piedevām.

3. solis

Abus podus aplaistiet ar 500 ml tīra ūdens, neaizmirstiet novietot trauku apakšā, lai noķertu noteci.

4. solis

Pagaidiet 3 līdz 5 minūtes, tad savāciet katrā podiņā notecējušo ūdeni un salīdziniet daudzumu.

Kā vadlīnija — substrāts būtu jādrenē aptuveni pusi no ūdens (šajā gadījumā 250 ml) pēc 3-5 minūtēm. Ja iztek mazāk nekā 50%, pievienojiet vēl piedevu. Ja substrāts drenējas vairāk nekā 60–70%, tad piedevu ir par daudz. Atcerieties — jo vairāk piedevu, jo vairāk ūdens jāiztek.

6. Problēmas, ko var radīt neefektīva drenāža

Ok, esam izrunājuši labākos veidus, kā nodrošināt, ka jūsu kaņepju podiem ir laba drenāža, un kā sagatavot poda vidi. Arī − kāpēc drenāža ir būtiska — t.i., sakņu oksigenācijai un potenciālajām sekām no stāvoša ūdens.

Tomēr vērts aprakstīt problēmas, ko var radīt slikta drenāža, saprotamākā valodā un kā tās labot. Galvenās bažas kaņepju podos ar sliktu drenāžu (un augiem tajos) ir bēdīgi slavenā sakņu puve.

Sakņu puve

Sakņu puve. Izklausās kā no bērnu pasakas, bet tā nebūt nav niecīga problēma. Tas ir bieži sastopams traucējums kaņepju audzēšanā un rodas, ja sakņu sistēmā attīstās sēnītes vai baktērijas. Tas notiek, kad saknes ir ilgstoši ūdenī vai arī mitrums substrātā ir pārāk augsts un nevar iztvaikot. Pazīmes nav viennozīmīgi atpazīstamas.

Sakņu puvei var būt daudz simptomu — dzelteni lapas, apdeguši lapu gali, palēnināta augšana un/vai barības vielu deficīts, kas mulsina gan iesācējus, gan pieredzējušos audzētājus. Ja novērojat šādus simptomus – pārbaudiet saknes. Kā? Ja audzējat hidroponikā, tas ir vienkārši. Viens no hidroponikas lielākajiem plusiem (papildus augšanas ātrumiem, ražas lielumam un iedarbībai) ir iespēja pārbaudīt saknes. Paceliet sakņu daļu un pārbaudiet, vai tās izskatās/smaržo dīvaini.

Kā izskatās sakņu puves pazīmes? Divi galvenie varianti: mitras, gļotainas/sabrūkošas saknes, kas izjūk no skatiena; vai arī sausas, brūnas, diedzīnas (šis variants retāks, īpaši hidroponikā).

Sakņu puves atpazīšana un ārstēšana hidroponikas sistēmās

Ja konstatējat puvi vienam no hidro augiem, visticamāk, tā skar visus, kam pieslēgts tas pats barības šķidrums. Lielākā daļa hidro sistēmu pārstrādā šķīdumu, tāpēc vienu un to pašu ūdeni izmanto vairāku augu saknēm. Labākais risinājums – izņemiet katru augu no trauka un apgrieziet acīmredzami slimos sakņu posmus.

Pēc tam jāmaina viss barības šķīdums pret svaigu, sterilizētu šķīdumu, kas ir pH- un EC-pārbaudīts. Iesakām arī dezinficēt visu aprīkojumu, īpaši sūkņus un pilinātājus (ja tie ir), pirms uzstādāt visu no jauna un atgriežat augus. Pārdomājiet arī iemeslus, kas izraisīja sakņu puvi, un optimizējiet sistēmu atkārtojuma samazināšanai. Lieli gaismas caurumi ir nopietna problēma, tāpēc izvēlieties biezus konteinerus ar labām blīvēm un izmantojiet kvalitatīvu līmlentu visām caurulēm.

Sakņu puves atpazīšana un ārstēšana ne-hidroponiskās sistēmās

Šeit tas ir sarežģītāk, jo sakņu novērtēšana augsnē vai kokosriekstu kūdrā nav tik vienkārša. Paceliet podu – ja tas šķiet pārāk viegls, var būt problēma. Piespiediet substrātu gar poda malām un pārbaudiet, vai atrodat trauslas, tumšas, gļotainas saknes. Ja tās atrodat – izņemiet un apskatiet tās detalizētāk. Ja sakņu puve apstiprinās, jāveic pasākumi. Vispirms ļaujiet substrātam pilnībā izžūt, tad izņemiet visu augu no poda.

Maigi atbrīvojiet saknes no augsnes, pēc tam skalojiet ar ūdeņraža pārskābes un ūdens maisījumu 3:1. Tad ļaujiet saknēm pilnībā izžūt, pirms no jauna iestādiet svaigā substrātā ar labu drenāžu un pievienojiet noderīgas baktērijas vai mikorizas sēnes. Pārskatiet arī savus laistīšanas paradumus, jo pārāk daudz mitruma var izraisīt šo problēmu.

7. Drenāža kaņepju augiem ir gana vienkāršs jēdziens

Augsnes drenāža kaņepēm nav nekas sarežģīts. Atkārtosim svarīgāko.

Kaņepju augiem vajag daudz ūdens, bet saknēm – arī daudz skābekļa. Tāpēc ne tikai jāveido drenāžas atveres, lai notecētu liekais ūdens, bet arī jārūpējas, lai substrāts būtu labi aerēts. Izmantojiet speciālus konteinerus ar elpojošām malām, sagatavojiet labi drenētu substrātu podiem, pievienojot perlītu, vermikulītu vai līdzīgu drenāžas materiālu podiem. Darot to visu – nekādas problēmas jums nebūs. Veiksmīgu audzēšanu!

Ārējie avoti

1. Soilas pievienošanas efekts perlīta bāzes substrātu fizikālajām īpašībām un zemenes Camarosa šķirnes augšanai, Selda Ors, Omer Anapali, Scientific Research and Essays, 2010. gada novembris
2. Perlīta ietekme kūdras un kokosriekstu kūdras substrātos uz melleņu veģetatīvo augšanu un minerālvielu barošanu, Patrick H. Kingston u.c., HortScience, 2020. gada marts