Ģenētiskā sekvencēšana rāda, ka kaņepes tika mākslīgi audzētas jau pirms 12 000 gadiem

Daudzi neapzinās, ka pašreizējā interese par kaņepēm nav tikai nesena mode, un šī auga suga cilvēkiem dažādām vajadzībām kalpo jau tūkstošiem gadu.

Nesenā pētījumā tika atklāti ģenētiski pierādījumi, ka kaņepes tika pieradinātas jau pirms 12 000 gadiem. Visu to kultivāru sencis, kas šodien aug zem mākslīgā apgaismojuma, uz laukiem un savvaļā, bija šķirne no Ziemeļrietumķīnas.

Cilvēki jau sen atzinīgi novērtēja šī auga daudzās priekšrocības un audzēja to tūkstošiem gadu, padarot to par vienu no pirmajiem mākslīgajiem kultūraugiem. Arī arheologu liecības rāda ko līdzīgu – dažādās pasaules vietās atrasti pierādījumi, piemēram, kaņepju auklu nospiedumi uz keramikas.

Visām mūsdienu zālēm kopīgs sencis tagad jau izmiris

Zinātnieks no Šveices Luka Fumagilli un viņa kolēģi no citām valstīm uzsāka vērienīgu projektu, sekvenējot 80 kaņepju un stiebrkaņepju šķirņu genomus no dažādiem planētas reģioniem. Viņi pievienoja vēl 30 genomus, kas bija sekvenēti agrāk.

Analīžu rezultāti parāda, ka visu mūsdienu kultivāru sencis savvaļā auga Ķīnas ziemeļrietumu stūrī. Šī suga tagad ir izmirusi, taču tās tuvākie radinieki turpat reģionā aug joprojām.

Selektīva audzēšana sākās tikai pirms 4000 gadiem

Tāpat kā šodien, kad kaņepes audzē un izmanto ļoti dažādām vajadzībām, arī senie cilvēki lietoja šo augu kā šķiedras un zāļu avotu, patērēja sēklu eļļu pārtikā un izmantoja tā psihoaktīvās īpašības reliģiskos rituālos.

Tomēr ģenētiskie pierādījumi rāda, ka tikai pirms apmēram 4000 gadiem viņi sāka selekcionēt kultivārus pēc īpašiem nolūkiem. Pēc tam sākās selektīva audzēšana, kas noveda pie divu mūsdienu pasugu rašanās: vienai ir gari stublāji ar daudz šķiedras, otrai - īsāks stublājs, vairāk sānu zaru un sveķaini ziedi.

Pēdējās desmitgadēs selektīvā audzēšana kļuva īpaši intensīva, kad gēni tika mērķtiecīgi ietekmēti, lai iegūtu iespējami augstāko THC līmeni un—pēdējos gados—arī terpēnus, kas ir marihuānas aromātiskās vielas.