Kannabisa bonsai – Kā audzēt marihuānas bonsai koku: soli pa solim ceļvedis

• 1. Kas ir bonsai?
• 2. Augu apmācības tehnikas bonsai veidošanā
• 2. a. Zema stresa trenēšana
• 2. b. Augsta stresa trenēšana
• 3. Pirms uzsāc
• 4. Kā izaudzēt savu kannabisa bonsai soli pa solim
• 4. a. Solis - podu sagatavošana
• 4. b. Solis - atbalsta nodrošināšana
• 4. c. Solis - zaru piesiešana
• 4. d. Solis - pārauguma noņemšana
• 4. e. Solis - ražas ievākšana
• 5. Bonsai pilnā vēsture
• 5. a. Labākie augi bonsai prakses apgūšanai
• 6. Secinājumi

Daudzi cilvēki domā, ka bonsai ir īpašs koka veids, kas izaug mazs, taču patiesībā bonsai burtiski nozīmē “iestādīts traukā”, un šī mākslas forma attiecas uz dažādām apmācīšanas un apgriešanas tehnikām, kuras pielieto noteiktiem krūmiem vai kokiem. Ne visas sugas var audzēt šādā veidā, taču par laimi, kannabisa sēklas ir lieliski piemērotas šai tehnikai, tāpēc, ja vēlies iemācīties audzēt savu kannabisa bonsai, lūk, mūsu ceļvedis!

1. Kas ir bonsai?

Bonsai ir mākslas forma un dārzkopības tehnika ar vairāk nekā 1000 gadu senu vēsturi. Lai arī bieži asociēta ar Japānu, bonsai audzēšana patiesībā ir sena ķīniešu prakse, kuru vēlāk attīstīja japāņu budisti. Agrāk to drīkstēja darīt tikai sabiedrības elite, bet tagad šī zināšana ir izplatījusies pasaulē. Kanna-bonsai var būt salīdzinoši jaunums, taču tas darbojas lieliski, un rezultāti ir tikpat skaisti kā jebkuram citam bonsai mākslas darbam.

Šī prakse ir konkrēta auga audzēšana, pielietojot apmācības, lai iegūtu miniatūru versiju, saglabājot proporcijas un asimetriju, atstājot neievērotas cilvēka iejaukšanās pēdas. Lai to panāktu, audzētāji stāda augus mazā traukā un izmanto LST un HST tehnikas, vienlaikus ierobežojot un reizēm apgriežot saknes, kas mazina augšanu un veido miniatūru izmēru.

2. Augu apmācības tehnikas bonsai veidošanā

Audzējot jebkura veida augu par bonsai (tostarp kannabisu), galvenokārt izmanto divas metodes: viena ir zaru locīšana un/vai piesiešana, kas ir zema stresa trenēšanas metode, otra - galotnes izgriešana jeb fimošana, kas ir augsta stresa trenēšana.

Zema stresa trenēšana

Zema stresa trenēšana (jeb LST) ir viena no galvenajām bonsai audzētāju metodēm, lai panāktu vēlamo kannabisa auga augstumu un struktūru. Tā tiek veikta, liekot un piesienot zarus un galveno stumbru, lai tas augtu sāniski vai konkrētā virzienā, nevis uz augšu. Lai šīs tehnikas izpildītu pareizi, jāizmanto stieple, diegs vai augu saites, lai atzaru novirzītu vēlamajā virzienā, tā sasniedzot raksturīgo bonsai izskatu (ja viss tiek darīts pareizi).

Augsta stresa trenēšana

Daudzi audzētāji dod priekšroku galotnes izgriešanai vai fimošanai, lai veicinātu sānu zaru augšanu. Tas var būt stresa pilnāks vairumam kannabisa augu, bet prasa mazāk laika un pūļu, kā arī ļauj augam veidot vairāk kolu. Taču, ja audzē kannabisu savai lietošanai, pietiek vienreiz vai pāris reižu noņemt galotni, bet bonsai gadījumā tas nav labākais variants, jo, kaut arī augi būs zemāki, tie nebūs tradicionālas bonsai formas, tāpēc joprojām būs jāizmanto LST metodes.

3. Pirms uzsāc

Pirms sākt audzēt savu kannabisa bonsai, ir daži aspekti, kas jāņem vērā. Pirmkārt, lai tavs bonsai izskatītos pēc iespējas labāk, jāizvēlas šķirnes, kas aug zemākas un kompaktas, ar biezāku stumbru un mazākām lapām, tāpēc kopumā iesaka izmantot zemākas šķirnes. Mazākiem augiem ideāli ir Indica-dominējošas autokvetējošas šķirnes, piemēram, mūsu Strawberry Pie Auto, kas aug vēl mazāka nekā Indica tipa fotoperiodiskās un ļaus vieglāk kontrolēt augstumu.

Jāatceras, ka tu negūsi lielu ražu auga galīgajā izmērā, tāpēc šis nav risinājums tiem, kas vēlas bagātīgu ražu – drīzāk hobijs mājas audzētājiem, kas vēlas eksperimentēt. Otrkārt – veselīga bonsai audzēšana prasa daudz gan HST, gan LST auga trenēšanas un mēslošanas pielāgošanu, tāpēc, neskatoties uz mazo izmēru, tas paņem daudz laika un uzmanības, bet ieguldītais noteikti atmaksājas.

4. Kā izaudzēt savu kannabisa bonsai soli pa solim

Lai sāktu audzēt savu bonsai, tev vajadzēs:

• Kannabisa auga sēkla vai klons;
• Augu saites, stieple vai diegs;
• Urbis podā caurumu veidošanai vai līmlente, lai piestiprinātu stiepli/saites;
• Bambusa vai koka mietiņš.

1. solis - Podu sagatavošana

Tev nav obligāti jāsaurb caurumi, var izmantot arī tikai līmlenti vai elastīgas stieples, bet caurumu veidošana poda malās padarīs visu procesu daudz vieglāku. 

Sāc ar caurumu izurbšanu (vai veido jebkādā sev ērtā veidā); caurumiem jābūt vietā, kur piesiesi zarus, tāpēc pārliecinies, ka tie ir pietiekami plati izvēlētajam materiālam (stieplei, diegam, saitēm u.c.).

2. solis - Atbalsta nodrošināšana

Bonsai vissvarīgākais aspekts ir izskats. To sasniegt vari ar jebko, kas pieejams, tomēr lielākā daļa audzētāju izmanto koka mietiņu blakus stumbram, lai varētu stumbru pozicionēt vēlamajā virzienā. Lai mietiņu novietotu, piespied koka vai bambusa mietu aiz stumbra zemē, uzmanīgi, lai nesavainotu saknes.

Kad mietiņš ir vietā, izmanto diegu, stiepli vai auga saiti, lai piesietu augu pie mietiņa vai piesietu zarus kādā no izveidotajiem caurumiem. Mietiņš nav obligāts, bet īpaši iesakāms, ja bonsai audzē pirmo reizi.

3. solis - Zaru piesiešana

Kad tavam kannabisa augam ir izveidojušies apmēram 3-4 posmi (mezgli), vari sākt augu apmācību. Tāpat kā ar stumbru, arī zarus būs nepieciešams locīt, un te noderēs augu saites.

Pirms sāc, iztēlojies, kādu formu vēlies iegūt, tad noturi zarus vēlamajā virzienā un piesien tos pie podā izveidotajiem caurumiem. Svarīgi, lai zars ir tikai nostiprināts, nevis cieši sasiets – nepiesien tos pārāk cieši, lai tie var turpināt augt.

4. solis - Pārauguma noņemšana

Neskatoties uz visām apmācības metodēm, tavam bonsai visticamāk pieaugs lielāks nekā plānots, tāpēc pienāks brīdis, kad būs jā apgriež dažas lapas un zarus. Apgriešana ļauj piešķirt augu unikālo bonsai izskatu, kā arī nodrošina gaisa plūsmu starp zariem un vēlāk pumpuriem, kas pasargā no pelējuma un kaitēkļiem, tāpēc svarīgi to darīt pareizi.

Apgriežot, noteikti noņem tikai jaunus sānu atzarus (zarus, kas izaug no galvenajiem zariem), jo, ja noņemsi galvenos, augs tiks pārlieku stresots un izaugsme apstāsies.

5. solis - Ražas ievākšana

Kā jau minēts, bonsai kannabiss nav domāts tiem, kuri vēlas lielas ražas, bet neskatoties uz to, pat mazais bonsai ziedēs, tāpēc, kad augs būs gatavs, pienāks novākšanas laiks. Ja pats nelieto kannabisu vai nevēlies augu iznīcināt, to var atstāt uz ilgāku laiku, taču ar laiku tas pārvērtīsies par tēviņu, lai ražotu sēklas. Tātad pat, ja pats nelieto, labāk novākt pumpurus optimālā brīdī. Pēc pumpuru ievākšanas tos vajadzētu izžāvēt – tumšā, labi vēdināmā telpā. Temperatūra 17-24°C un relatīvais mitrums 45–55% ir ideāli, un 7–12 dienu laikā pumpuri būs sausi un gatavi nogatavināšanai.

Lai to izdarītu, pumpurus ieliec izturīgā stikla burkā. Nogatavināšana uzlabo aromātu, garšu un kopējo dūma kvalitāti. Šo procesu veic, palēninot žāvēšanu, lai iztvaicētu pēdējās mitruma atliekas pumpura iekšpusē. Mitrumam burkas iekšpusē jābūt ap 55-65%. Burku nepildīt vairāk par trīs ceturtdaļām, lai nodrošinātu pietiekamu gaisa daudzumu mērcēšanai, nevis mitruma uzkrāšanai. Pirmo nedēļu vajag burkas atvērt (“atsvaidzināt”) divas reizes dienā, 2.–4. nedēļā aptuveni reizi trīs, četrās dienās, vēlāk pietiek reizi nedēļā.

Cik ilgi jānogatavina kannabiss? Viedokļi atšķiras. Kādam pietiek ar 2 nedēļām, mūsuprāt – vajag ilgāk. Dažām šķirnēm der arī 6 mēnešu nogatavināšana. 6 nedēļas parasti ir pietiekami, ja vari sagaidīt! Tad tev paliek gandrīz bezpumpuru, bet veselīgs bonsai dzīvs mākslas darbs. Kas tālāk? Ar dažiem vienkāršiem paņēmieniem bonsai var dzīvot vēl daudzus gadus. Pēc ražas atstāj augu atpūsties 2 nedēļas (jo pēc novākšanas viņa būs ļoti stresā). Kad augs gatavs, nogriez augšējo trešdaļu. Nākamo trešdaļu apgriez un izņem vecās, dzeltenās lapas. Atstāj pāris lapu plātnes šajā vidējā daļā, bet lūko, lai lielākā daļa būtu noņemta.  

Apakšējai trešdaļai neskaries klāt – tajā skaitā arī pumpuriem, ja tādi izveidojušies. Tas ir ļoti svarīgi, lai atjaunošanās process būtu veiksmīgs. Kad apgriešana pabeigta, pārvieto bonsai zem 18 stundu apgaismojuma un liec viņai atkal veģetatīvajā periodā. Piebaro ar slāpekli, lai stimulētu veģetatīvo augšanu. Ūdens daudzumu samazini, lai nepārlietu. Katru sezonu bonsai nedaudz pieaug, un kaut gan pumpuru stiprums ar gadiem samazinās, skaistums tikai palielinās. Ir pārsteidzoši, kādas formas un dizainus kanna-bonsai pieņem pēc vairāku gadu trenēšanas!

5. Bonsai pilnā vēsture

Lai gan mūsdienās vārds “bonsai” ir japāņu izcelsmes, miniatūru kociņu mākslai ir daudz senāka un sarežģītāka vēsture, nekā var domāt. Ķīnieši bija pirmie, kas uzsāka augu miniatūrizācijas tradīciju tūkstošiem gadu atpakaļ. Jau 6. gadsimtā viņi veidoja augus līdzīgi kā mēs šodien, veidojot sarežģītas un skaistas formas. Ķīnieši šo mākslu sauca par ‘Pun-sai’ vai ‘Penjing’ un izstrādāja dažādas kontroles metodes augu izaugsmei. Tā tika sadalīta trīs pamata kategorijās -

• Shanshui penjing – augu formēšana, lai atgādinātu ainavu, bieži ar ūdens un kalnu elementiem. Tiek uzskatīts, ka šī bonsai forma radās kā daļa no ķīniešu Daoistu filozofijas un meditācijas.
• Shuimu penjing – galvenā uzmanība pievērsta koku formei, nevis ainas attēlojumam.
• Yingzao penjing – šis bonsai veids veidots, lai līdzinātos konkrētai koku sugai, nevis visai ainai.

Māksla uz Japānu nonāca budistu mūku laikā Kamakuras periodā (1185 - 1333). Japāņi iepazina Pun-sai skaistumu un izveidoja savu versiju, ko sauca ‘Bon-sai’ (angliski “tray planting”). Turpmāko gadsimtu laikā amatniecība tika pilnveidota un izkopta līdz mūsdienu mākslas formai. Mūsdienu bonsai ir tīra attīstība no tradicionālā stila – miniatūri koki seklos traukos, kas tiek veidoti sarežģītās formās. Tā ir populāra prakse visā Āzijā un pasaulē, pie kuras ķeras gan hobija dārzkopji, gan profesionāļi.

Mūsdienās eksistē dažādi bonsai stili, katram savs izskats un mērķis. Kannabisa bonsai, cik zināms, ir pavisam jauns atvasinājums. Tā robežojas starp tradicionālo bonsai un dārzkopību, kur tiek miniaturizēti kannabisa augi seklos podiņos. Process ir tāds pats kā jebkuram citam bonsai – nepieciešama pacietība un rūpes, lai izveidotu skaistu augu, kas kalpos daudzus gadus.

Labākie augi bonsai prakses apgūšanai

Kaut arī kannabiss ir lieliska izvēle bonsai, ir arī daži trūkumi. Augiem vajag daudz gaismas un siltuma, un izaugsmi ir grūti kontrolēt, ja nav īpašas iekštelpu vietas. Tomēr ir arī daudzi citi augi, kas labi piemēroti bonsai. Vispopulārākās ir skuju sugas, bet tās nebūt nav vienīgās. Apskatīsim dažus mūsu iecienītākos kokus, ar kuriem trenēties šai nomierinošajai mākslai.

Kadiķi

Kadiķiem ir blīvs lapojums un resni stumbri, tie ir izcili piemēroti bonsai. Kadiķi ir izturīgi un viegli kopjami, pat salīdzinot ar citām skujām. Tie arī izskatās apbrīnojami kā dzīvas tēlniecības.

Japānas kļava (Acer Palmatum)

Viens no tradicionālākajiem bonsai augiem ir krāšņā Japānas kļava. Tā ir lapkoku suga, kas maina lapu krāsu atkarībā no gada laika – dzirkstoši zaļš pavasarī un vasarā, dziļi sarkans rudenī un ziemas sākumā. Kociņa zari veido smalkas formas un brīnišķīgi izskatās bonsai formā.

Žeņšeņa fikuss (Ficus Retusa)

Fikusam ir mūžzaļas tropu lapas un tas ir viens no visbiežāk izmantotajiem augiem bonsai. Tas lieliski piemērots bonsai iesācējiem un izceļas ar interesantu izskatu. Tropiskā izcelsme piešķir unikālas gaisa saknes, kas lieliski piemērotas sarežģītu dizainu veidošanai. Labi izskatās arī kaskādes vai pus-kaskādes stilā.

Raudošais fikuss (Ficus Benjamina)

Vēl viens fikuss – un, lai arī tie vizuāli līdzīgi, šim nav gaisa sakņu, bet ir noliekti zari, no kā arī radies nosaukums. Tas labi izskatās formālā stāvā stilā un ir viens no vieglāk kopjamajiem augiem bonsai praksei.

Japānas ķiršu zieds (Prunus Serrulata)

Viens no atpazīstamākajiem bonsai veidiem, gadsimtiem iecienīts. Japānas ķiršu ziedam ir trauslas lapas, kas maina krāsu pavasarī un vasarā, piešķirot jebkuram dārzam īstu skaistumu. Labi izskatās gan stāvā, gan kaskādes formā.

Ķīnas goba (Ulmus Parvifolia)

Šī, iespējams, ir viena no pirmajām sugām, kas jebkad pieredzējusi pundurkopšanas procesu. Ķīnas goba ir izturīga un viegli audzējama bonsai, ar spīdīgām, mazām lapiņām, kas dabā kļūst dzeltenas vai oranžas aukstākos mēnešos, padarot šo koku par mainīgu dekoru visa gada garumā.

Azeleja (Rhododendron spp.)

Visbeidzot, azeleja – vēl viena populāra izvēle bonsai. Tai ir izteiksmīgs izskats ar lieliem, krāšņiem ziediem pavasaros. Sasieta bonsai, tā izskatās vēl eleganti – mazās zaru un lapu formas rada atmiņā paliekošu siluetu.

6. Secinājumi

Lai arī tas nav labākais variants tiem, kas audzē ārstniecībai, kannabisa bonsai ir lielisks veids, kā apgūt augu trenēšanu, vienlaikus radot skaistus bonsai, kas pārsteigs pat tos, kas paši kannabisu nelieto. Ilgs, bet pateicīgs hobijs piemērots visiem audzētājiem. Ja tev ir pieredze ar kannabisa bonsai un vēlies palīdzēt citiem ar padomiem, dalies komentāros zemāk!