Luksemburga: Pirmā valsts Eiropā, kas legalizē kaņepju audzēšanu mājās

Luksemburgā tagad ikviens, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, drīkst audzēt un glabāt kaņepes, ja tās ir paredzētas personīgai lietošanai. Ja ārpus savas mājas līdzi ir vairāk nekā 3 grami vai publiski tiek smēķēts, tas joprojām tiks uzskatīts par nelikumīgu.

Luksemburgas valdības lēmums atvieglot ierobežojumus kaņepju audzēšanai ir pirmais solis plašākā reformā, kuras mērķis ir ierobežot melno tirgu. Iestādes nelikumīgu narkotiku tirdzniecību uzskata par nopietnu sabiedrības problēmu, un kaņepes ir nozīmīgs ienākumu avots noziedzīgām grupām.

Atļauta gan iekštelpu, gan āra audzēšana

Luksemburga kļuva par pirmo valsti Eiropā, kas atcēla desmitgadēm ilgo aizliegumu audzēt kaņepes. Lai arī Spānijā kaņepju augi uz balkoniem un terasēm ir bieži sastopami, tur tas ir tolerēts, bet ne legalizēts. Ja kāds no ielas pamana vai pat sajūt smaržu un sūdzas, tas var novest pie ievērojama administratīvā soda.

Salīdzinājumā ar to, Luksemburgas pieaugušie iedzīvotāji var audzēt kaņepes atklāti gan iekštelpu sistēmās, gan dārza dobēs. Viņiem nebūs jābaidās no ziņkārīgiem vai strīdīgi noskaņotiem kaimiņiem. Ierobežojumi publiskai lietošanai un glabāšanai arī ir būtiski atviegloti. Tagad tā vairs nav noziedzīga rīcība, bet gan administratīvs pārkāpums, ja pie sevis ir neliels daudzums – līdz 3 gramiem.

Sodi – ja tiek pieķerts – ir zemāki nekā agrāk: tikai 25 eiro, nevis iepriekšējo 250-2500 eiro vietā. Taču, ja ielā līdzi ir vairāk nekā 3 grami, cilvēks tiek uzskatīts par dīleri un draud nopietna atbildība. Automašīnu vadītājiem nekas nav mainījies – šajā jautājumā joprojām pastāv nulles tolerance.

Bijušās stingrās pieejas neveiksmes atzīšana

Valdošā koalīcija, kurā ir liberāļi, sociāldemokrāti un zaļie, pirms diviem gadiem vienojās liberalizēt kaņepju likumus. Plāni tomēr tika atlikti pandēmijas un tās radīto traucējumu dēļ. Tagad pienācis laiks īstenot dažus no šiem plāniem, un mājas audzēšanas un lietošanas legalizēšana ir tikai pirmais solis.

Valdība nākotnē plāno izveidot regulējumu kaņepju ražošanai un izplatīšanai. Taču galvenais mērķis nav nopelnīt. Iegūtie nodokļi no legālās pārdošanas galvenokārt tiks novirzīti narkotiku atkarības profilaksei, kā arī izglītībai un veselības aprūpei.

Galvenais stimuls reformas virzīšanai ir vēlme izskaust nelegālo tirdzniecību un visas ar to saistītās problēmas. Pēc aizlieguma desmitgadēm ir acīmredzams, ka “karš pret narkotikām” nav palīdzējis ne samazināt melno tirgu, ne mazināt kaņepju lietošanu. Valdība cer, ka jaunā politika labāk atbildīs sabiedrības interesēm.