Kā kompostēt un izveidot super augsni kaņepēm

• 1. Kā sākt
• 2. Ko var kompostēt?
• 3. 3-konteineru sistēma
• 4. Kas tālāk?

Šis ir priekš jums, kaņepju entuziasti. Ja esat ieinteresēts pārstrādē, ja nesen esat lietojis vārdu ‘Māte Daba’, vai arī vienkārši vēlaties savām izlutinātajām dīgstu bebēm dot visu labāko: kompostēšana var būt tieši jums. Ieskatīsimies, kas ir Kaņepju Super Augsne. Kompostēšana ir lēts un efektīvs veids, kā nodrošināt savas autoziedu kaņepju sēklas ar nepārtrauktu barības vielu plūsmu, uzturot kaņepju super augsni un tās mikroorganismus labā veselībā.  Organisko kaņepju sēklu audzēšanas procesā jūs radāt dzīvu augsni un ideja ir, ka jūs pārvaldāt tās ekosistēmu, nevis pašu augu. Lai to bagātinātu, būs jārūpējas par mikrobiem, sēnēm un citiem izdevīgiem organismiem, kas palīdz noārdīt augiem nepieciešamās barības vielas – tieši tāpat, kā notiek dabā. 

Kā vien augsne ir veselīga un par to rūpējas sākumā, jūs būsiet brīvs! Jums nebūs jāuztraucas par pH, PPM vai papildu barības vielām pumpuriem. Ar kaņepju super augsni varat atslābināties un vērot, kā jūsu augs pārtop par skaistu dabas brīnumu. Bet kas īsti ir komposts? Vai tas ir tas pats, kas augsne? Kā tas palīdz augiem? Un kā pareizi to izmantot? Kad būsiet sapratis atbildes uz šiem jautājumiem, jūs būsiet pilnīgi gatavs izmantot vienu no efektīvākajiem un lētākajiem paņēmieniem, kā padarīt savu audzētavu un dārzu neticami auglīgu.

Sāksim ar to, kas tad īsti ir komposts; tas izskatās kā augsne, bet tie nav viens un tas pats. Augsne ārā sastāv no trim galvenajām daļām: smiltis, dūņas un māls. Šo sastāvdaļu kombināciju sauc par melnzemi. Katra augsne atšķiras ar šo daļu procentuālo sadalījumu, kas nosaka tās īpašības. Piemēram, mālaina augsne labi notur barības vielas un ūdeni, bet tā var viegli aizdambēties. Smilšaina augsne ātri novada ūdeni, bet tāpēc tā var arī pārāk ātri izžūt siltākā klimatā. 

Visbeidzot, augsnē ir arī dažādi organisko vielu (SOM) līmeņi. Šīs augsnes frakcijas ietver dzīvas un bijušas dzīvas organiskās vielas, piemēram, baktērijas, sēnes, vienšūņus, tārpus, kā arī augu, dzīvnieku un izkārnījumu atliekas. Te spēlē iesaistās komposts, kas būtībā ir kontrolēti izveidots SOM veids. Komposta veidošana konteineros, ārpus puķu dobēm un podiem, palīdz paātrināt noārdīšanās procesu. Galu galā komposts satur daudzas no tām barības vielām, kas augiem nepieciešamas augšanai. Tas arī kalpo kā inokulants, ievadot augsnē labvēlīgos mikroorganismus, kas palīdz barības vielu riņķošanā. Līdzīgi kā māls, arī komposts notur negatīvu elektrisko lādiņu, kas ļauj tam piesaistīt noteiktas barības vielas un neļauj tām izskaloties.

Kā sākt

Jums būs nepieciešami 1–3 komposta konteineri vai alternatīva, āra apstākļos. Konteinerus var gan nopirkt, gan viegli izveidot pašam, lietojot nedaudz iztēles. Lielākā daļa pašdarinātu variantu izmanto neapstrādātas koka paletes. Konteineri ar vākiem, kas notur mitrumu, palīdzēs kompostam ātrāk noārdīties. DIY komposta konteineri super augsnei – kaņepēm

Meklējiet vietu ārā, kas lielākoties atrodas ēnā, lai imitētu optimālus apstākļus. Ja iespējams, novietojiet konteineru tieši uz dabīgas augsnes, lai būtu labāka drenāža un piekļuve apkārtējiem mikroorganismiem. Gudrs risinājums ir izveidot arī mazāku komposta trauku iekštelpās, ko var piepildīt ar ikdienā radušiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – pārtikas pārpalikumiem, dārzeņu paliekām, olu čaumalām vai maizes drupačām. Tā mēs varam iztukšot mazo trauku kopējā komposta konteinerā un samaisīt abos, iegūstot bagātīgu kaņepju super augsni.

Ko var kompostēt?

Ko NEDRĪKST kompostēt

•  Gaļas kaulus
• Pārstrādātu pārtiku
• Plastmasas pudeles vai papīra krūzītes
• Piena produktus
• Produktus ar pesticīdu atliekām

Ko kompostēt

• Augļus
• Dārzeņus
• Kafijas biezumus un tējas maisiņus
• Avīzes
• Olu čaumalas

Tas, ko ieliekat komposta maisījumā, bagātina kaņepju super augsni un ļauj vēlāk nepiebarot. Ir svarīgi uzturēt sabalansētu maisījuma sastāvu, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi mikroorganismiem, kas nodrošinās komposta noārdīšanos.

Kompostu veido galvenokārt divu veidu materiāli:

Zaļie materiāli: tie var būt zāles pļāvumi, zaļas lapas, augļi un dārzeņi.

Brūnie materiāli: tie var būt koka skaidas, sausas lapas, papīrs, kartons un salmi.

Komposta kaudzē jābūt 25–50% zaļo materiālu un 50–75% brūno materiālu.

3-konteineru sistēma

Materiāli konteineros neprasa daudz darba. Mikroorganismi veic lielāko daļu darba, tomēr materiāla pārcilāšana ar dakšām ik pa pāris nedēļām palīdz procesu paātrināt. Tas nodrošina skābekli jūsu veidotajai ekosistēmai un palīdz vielām noārdīties. Tārpi ir lielisks papildinājums, lai uzturētu mitrumu un iegūtu spēcīgu kompostu. Tārpus un zaļo materiālu ievieto konteinera augšdaļā – šeit tārpi strādā pie organisko vielu pārveidošanas, bet apakšējā nodalījumā var savākt gatavo kompostu. Tārpu komposts neaizvieto parasto kompostu, bet palīdz vēl bagātināt to ar uzturvielām.

Kompostējot ar tārpiem, uzmanīgi jāuzrauga pH un mitruma līmenis. Ideāli ir 18–25°C temperatūra un pH starp 6,5 un 7. No nepatīkama aromāta var izvairīties, ja komposta maisījumu pasargā no lietus, laiku pa laikam izvēdina un nepārmitrina. Arī pārāk sauss komposts nav labs – tad noārdīšanās palēninās. Ja tā notiek, jāpievieno vairāk zaļo materiālu.

Šāda veida komposts parasti ir gatavs pēc 6 mēnešiem, bet karstā vai aukstā klimatā process var aizņemt ilgāk. Pacietīgajiem tiek labākie labumi; skaisti kaņepju augi, kas priecēs acis. Un vēl labāk, ja tās ir autoziedošās kaņepes. Nekas nav salīdzināms ar labi izaudzētu bioloģisko zālīti super augsnē. Tāpat kā vecvecāku dārza dārzeņi – bagātīga bioloģiskā augsne dod vislabākos kaņepju rezultātus. 

Kas tālāk?

Tagad jūs esat gatavs sākt audzēt savu kaņepju krājumu, tomēr īsti nav skaidrs, ar ko sākt. Internetā var atrast bezgalīgas metodes un padomus par to, kā, kad un kur audzēt zālīti. Pamēģiniet savas jauniegūtās zināšanas ar kādu no jaunajām šķirnēm: