Iegādājoties kaņepju sēklas, audzētāji parasti paļaujas, cita starpā, arī uz Sativa un Indica šķirņu atšķirībām. Tomēr nesens Kanādas zinātnieku pētījums apšauba šādas pieejas pamatotību.

Komanda salīdzināja gandrīz 300 kaņepju paraugus un secināja, ka to precīzais ķīmiskais sastāvs un ģenētiskā uzbūve gandrīz nemaz nav saistīti ar tradicionāli izmantotajām Sativa vai Indica apzīmējumiem. Tas pats attiecas arī uz tirgū pieejamo šķirņu nosaukumiem — tie reti atspoguļo ne ģenētikas izcelsmi, ne ķīmisko profilu.

Tas pats DNS ar niecīgu izmaiņu līmeni

Pētījumā tika izmantoti 297 šķirņu paraugi, kuru kannabinoīdu un terpēnu sastāvs jau iepriekš bija noteikts, izmantojot masu spektrometriju un gāzu hromatogrāfiju. No tiem 137 paraugiem tika iegūts pietiekami kvalitatīvs DNS. Katrs paraugs tika marķēts kā Sativa, Indica vai hibrīds saskaņā ar ražotāja norādi.

Pētnieki nekonstatēja nekādu korelāciju starp marķējumiem, ģenētiskajiem datiem un ķīmisko sastāvu. Citiem vārdiem, nebija nozīmīgu atšķirību starp Sativa un Indica. Tāpat paraugi, kas bija marķēti kā viena un tā pati šķirne, piemēram, OG Kush, varēja būt tikpat atšķirīgi kā jebkuras divas nejauši izvēlētas šķirnes ar dažādiem nosaukumiem.

Nepieciešama jauna klasifikācija

Tradicionāli audzētāji un smēķētāji izmanto nosaukumus “Sativa” un “Indica”, lai atšķirtu šķirnes ar atšķirīgām īpašībām – auga uzbūvē, augšanas modelī, iedarbības veidā un terpēnu profilā. Tiek uzskatīts, ka Sativa ir augstākas šķirnes ar ilgāku ziedēšanas periodu, bet Indica nogatavojas ātrāk un ir kompaktākas.

Tiek uzskatīts, ka Sativa sniedz stimulējošāku “high”, bet Indica nodrošina sedatīvāku efektu jeb “stone”. Dažādi aromāti arī tiek saistīti ar dažādām ģenētikām, piemēram, zemi smarža bieži raksturīga Indica fenotipiem.

Jaunais pētījums liecina, ka atšķirības genomā gandrīz neeksistē, un tikai ļoti neliels skaits gēnu vietu tiešām nosaka atšķirību. Tomēr tieši šīs smalkās atšķirības padara katru šķirni unikālu. Kaņepju augs spēj ražot desmitiem kannabinoīdu (ar psihotropu potenciālu), kā arī terpēnus un flavonoīdus (kas piešķir savdabīgo aromātu un garšu).

Daži pierādījumi liecina, ka šo trīs molekulu veidu mijiedarbība un to kopējais efekts veido unikālu “high”, kas atšķiras no šķirnes uz šķirni. Šo sinerģiju sauc par entourage efektu.

Būtu ļoti noderīgi, ja izklaides nolūkiem smēķētāji jau pēc šķirnes marķējuma varētu paredzēt sagaidāmās iedarbības raksturu. Vēl svarīgāk tas ir medicīniskiem pacientiem, jo var būt izšķiroši, vai konkrētā šķirne palīdzēs viņu veselības stāvoklim. Vecā Sativa/Indica klasifikācija nekādu vērtīgu informāciju nesniedz.

Autori iesaka daudz uzticamāku pieeju — pētīt detalizētu produkta terpēnu profilu. Tikai tad lietotāji var gūt priekšstatu par to, ko iegādājas.