• 1. Kas ir flavonoīdi?
• 2. Biežāk sastopamie flavonoīdi
• 2. a. Flavonoli
• 2. b. Flavanoni
• 2. c. Antociāni
• 2. d. Izoflavonoīdi
• 2. e. Citi flavonoīdi
• 3. Kannflavīni
• 4. Flavonoīdi un entourage efekts
• 5. Kā maksimizēt flavonoīdu ieguvumus
• 6. Kopsavilkums

Feminizētās sēklas augi ražo simtiem dažādu ķīmisko savienojumu, piemēram, kanabinoīdus un terpēnus. Gan kanabinoīdi, gan terpēni ir atbildīgi par to, kādu sajūtu (high) jūs izbaudāt lietojot kaņepes, taču neseni pētījumi atklājuši jaunu ķīmisko savienojumu veidu, kas, kā uzskata, arī ietekmē šo efektu. Flavonoīdi ir ķīmiski savienojumi, kas nosaka kaņepju auga garšu, kā arī būtiski ietekmē to izteiksmīgo krāsu.

1. Kas ir flavonoīdi?

Flavonoīdi pieder pie lielākas ķīmisko savienojumu grupas, ko sauc par polifenoliem, un ir sastopami augos, augļos un dārzeņos. Ņemiet vērā, ka ne visi polifenoli ir flavonoīdi – neskatoties uz to līdzībām, zināmi aptuveni 4000 dažādi flavonoīdi no kopumā 8000 polifenoliem, kas nozīmē, ka visi flavonoīdi ir polifenoli, bet ne visi polifenoli ir flavonoīdi. Kā minēts, flavonoīdi ir sastopami lielākajā daļā augu un ir atbildīgi par augiem raksturīgajām krāsām, smaržām un garšām, kā arī ir svarīgi augu aizsardzībā un vairošanā. Tas notiek tādēļ, ka daži flavonoīdi izdala spēcīgu smaržu, kas atbaida kaitēkļus, bet citi flavonoīdi izdala aromātu, kuru meklē noteikti apputeksnētāji, tādējādi sekmējot augu vairošanos un sēklu izplatību.

Flavonoīdi ietekmē arī kaņepju aromātu un garšu, taču atšķirībā no terpēniem un kanabinoīdiem, flavonoīdi atrodami arī citās auga daļās – kātiņos, lapās un sēklās, tādēļ pat ja tās bieži izmet, lapas lieliski der veselīgiem smūtijiem. Bez ieguvumiem augam flavonoīdi sniedz labumu arī cilvēkiem. Izrādās, tāpat kā terpēniem, arī flavonoīdiem piemīt pretvēža, pretiekaisuma, antioksidanta un pretmikrobu īpašības. Konkrētu datu vēl nav, taču zinātnieki norāda, ka labs indikators ir zemāka hronisko slimību izplatība, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, hipertensija un insults, reģionos, kur uzturā tiek daudz lietoti augļi un dārzeņi – piemēram, Vidusjūras reģionā.

2. Biežāk sastopamie flavonoīdi 

Lai gan kaņepju pasaulē vairāk zināmi terpēni, flavonoīdi faktiski ir sastopami augstākās koncentrācijās nekā terpēni. Zinātnieki jau ir atklājuši vairāk nekā 20 dažādus flavonoīdus kaņepēs, galvenokārt iedalītus trīs galvenajās grupās:

• Flavonoli; 
• Flavanoni;
• Izoflavonoīdi un;
• Antociāni, u.c.

Flavonoli

Flavonoli ir flavonoīdu grupa, kurā ietilpst kaempferols un kvercetīns; abi šie ķīmiskie savienojumi izceļas ar antioksidanta īpašībām un var samazināt sirds vai asinsvadu slimību risku. Notiek papildu pētījumi, lai noskaidrotu šīs vielu klases potenciālo pozitīvo ietekmi uz veselību. Līdz šim pētnieki tos ir pārbaudījuši īpašos modeļos, novērtējot pretiekaisuma un pretvēža aktivitāti. Vēl konkrētāk, pētījumi par flavonolu kaempferolu rāda, ka šī molekula var palīdzēt samazināt aizkuņģa dziedzera vēža risku – viens no letālākajiem vēža veidiem.

Turklāt papildu pētījumi liecina, ka kvercetīnam ir pretiekaisuma īpašības, kas varētu palīdzēt mazināt vairāku stāvokļu simptomus, tostarp astmu un artrītu. Ņemot vērā, ka iekaisuma procesi bieži ir nozīmīgs faktors mūsdienu hroniskajās saslimšanās, flavonolu lietošana ar kaņepēm vai uztura produktiem var palīdzēt nomierināt organismu un saglabāt veselību ilgāk.

Flavonoli

Flavanoni

Arī flavanoniem piemīt antioksidanta īpašības, bet to galvenā priekšrocība ir spēja palīdzēt atbrīvoties no molekulām, kas var bojāt šūnas, pasargājot no vēža un dažādām slimībām. Šie flavonoīdi palīdz arī samazināt holesterīna līmeni un tiem piemīt pretiekaisuma īpašības.

Flavanoni

Ja meklējat šķirni, kas sniedz visas flavanoniem raksturīgās veselības priekšrocības, noteikti izmēģiniet mūsu neticami citrusaino Orange Sherbet Auto!

Flavanoni galvenokārt sastopami citrusaugļos, jo tie ir viens no savienojumiem, kas piešķir citrusaugļiem rūgteno garšu.

Antociāni

Šiem flavonoīdiem piemīt gan pretiekaisuma, gan antioksidanta īpašības, un tie galvenokārt sastopami šādos pārtikas produktos:

Antociāni

Antociāni, visticamāk, ir vispopulārākais flavonoīds, jo tie piešķir augiem, augļiem un dārzeņiem to raksturīgo zilo, violeto vai sarkano krāsu. Papildus košajām krāsām šiem pigmentiem ir arī svarīga loma augu bioloģijā. Atstarojot noteiktus gaismas viļņu garumus, tie darbojas kā dabīgs saules aizsargkrēms, kas pasargā augu audus no UV starojuma kaitīgās ietekmes. Turklāt tie palīdz regulēt auga augšanu un pilda antioksidantu funkciju – aizsargājot šūnas no brīvo radikāļu izraisītiem bojājumiem. Cilvēku uzturā antociāni arī ir īpaši svarīgi. Pētījumi norāda, ka tiem piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, kas aizsargā šūnas no oksidācijas, kas saistīta ar DNS bojājumiem un dažādām slimībām, tostarp vēzi. Šīs košās molekulas var veicināt kognitīvo funkciju un būt svarīgas smadzeņu veselības saglabāšanā, novecojot.

Izoflavonoīdi

Izoflavonoīdi ietekmē metabolismu un hormonālo līdzsvaru, jo tiem ir fitoestrogēna iedarbība, kas imitē estrogēnu. Tas nozīmē, ka izoflavonoīdi var būt noderīgi sievietēm pirms un pēcmenopauzes periodā, palīdzot cīnīties ar estrogēna deficīta radītiem simptomiem un stāvokļiem. Menopauzē estrogēna līmenis dabiski samazinās, un hormonālās izmaiņas izraisa virkni simptomu, kas var ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti, tostarp samazinātu kaulu blīvumu, garastāvokļa svārstības un karstuma viļņus. Izoflavonoīdi var palīdzēt šo simptomu mazināšanā, darbojoties kā augu izcelsmes estrogēna aizvietotājs. Tā kā šī viela organismā darbojas līdzīgi, tā var samazināt menopauzes izpausmju smagumu. To var salīdzināt ar THC un citu kanabinoīdu līdzību ar dabīgajiem endokanabinoīdiem organismā.

Izoflavonoīdi

Citi flavonoīdi

Kā jau minēts, zinātnieki uzskata, ka pastāv vairāk nekā 4000 flavonoīdu, taču mēs vēl visus nepazīstam un zinām nedaudz arī par zināmajiem. Galvenie flavonoīdi, kurus zinām, ir antociāni, flavonoli, flavanoni, izoflavonoīdi, bet pastāv arī citi flavonoīdi, par kuriem informācija ir ļoti ierobežota, piemēram:

• Katehīni un;
• Halkoni.

Šie flavonoīdi sastopami banānos, ābolos, bumbieros un persikos, kā arī citos augļos, tiem piemīt antibakteriālas, pretvēža un antioksidanta īpašības, taču lai pilnībā izprastu katehīnus, halkonus un citus flavonoīdus, nepieciešami vēl tālāki pētījumi.

3. Kannflavīni

Bez šajā rakstā minētajiem flavonoīdiem ir arī tādi, kuri ir ekskluzīvi kaņepju augam. Tie ir Kannflavīns-A, Kannflavīns-B un Kannflavīns-C. Kannflavīni pirmo reizi identificēti 1986. gadā, kad pētnieki atklāja, ka tiem piemīt pretiekaisuma īpašības, kas ir apmēram trīsdesmit reizes spēcīgākas nekā aspirīnam. Pirms dažiem gadiem pētnieki noskaidroja, kā kannflavīni tiek ražoti kaņepju augā, un saskaņā ar 2020. gadā publicētu pētījumu kannflavīni varētu pat palīdzēt ārstēt aizkuņģa dziedzera vēzi, taču šie atklājumi ir tikai aisberga redzamā daļa.

Diemžēl kaņepju aizliegums radīja sarežģījumus pētniekiem arī attiecībā uz kannflavīniem, jo lai gan kannflavīni nav nelikumīgi, pati kaņepju auga audzēšana bija aizliegta. Tikai nesen, kad īpašumā, audzēšana un lietošana vairs nav aizliegta, radās iespēja veikt pētījumus par kaņepēm raksturīgajiem flavonoīdiem. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz zināmajiem ieguvumiem, mums vēl jānoskaidro daudz vairāk, lai saprastu, kā vislabāk izmantot visus vērtīgos ķīmiskos savienojumus – kanabinoīdus, terpēnus un flavonoīdus, ko ražo kaņepju augi.

4. Flavonoīdi un entourage efekts

Flavonoīdi, iespējams, spēlē lomu entourage efektā, jo tie daļēji ir atbildīgi par kaņepju garšu un aromātu. Tie, kuri nezina, kas ir entourage efekts – tas ir veids, kā dažādi kanabinoīdi, terpēni un flavonoīdi darbojas kopā, radot pilnīgāku efektu. Tā notiek, jo flavonoīdi palīdz palielināt kanabinoīdu biopieejamību organismā, kā arī ietekmē to transportēšanu organismā un mijiedarbību ar kanabinoīdu receptoriem.

Turklāt pētnieki uzskata, ka flavonoīdi var ietekmēt īpašu fermentu, kas iesaistīts THC un CBD vielmaiņā. Visu šo iemeslu dēļ vienmēr iesakām izvēlēties pilna spektra koncentrātus, nevis izolatīvus.

5. Kā maksimizēt flavonoīdu ieguvumus

Flavonoīdi ir sastopami kaņepēs un citos augos, augļos, un tie ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo atbild par ziedu un augļu pigmentāciju un palīdz augiem piesaistīt apputeksnētājus un cīnīties pret kaitēkļiem. Joprojām nav daudz informācijas par flavonoīdu tiešo ietekmi, taču tiek uzskatīts, ka tie kopīgi darbojas ar kanabinoīdiem un terpēniem, pastiprinot to efektivitāti. Ja vēlaties maksimāli izmantot flavonoīdu sniegtās priekšrocības, jāizvēlas lietošanas veids, kas nodrošina vislielāko absorbciju. Un, lai gan to vēl nevar apgalvot 100%, jo datu par flavonoīdiem trūkst, pētnieki uzskata, ka vislabākā metode būtu ēst pašas kaņepju ziedus… bet kāpēc?

Piemēram, smēķējot džointu vai izmantojot bonga trubu, flavonoīdi tiek pakļauti ugunij – tas var dažus aktivizēt, bet citus vienkārši sadedzināt. Tas nozīmē: visefektīvākais veids, kā saglabāt flavonoīdus – NETIKT PAKĻAUTIEM KARSTUMAM, bet edibli, eļļas un tinktūras var būt labs veids, kā uzņemt flavonoīdus, taču svarīgi kā decarboxilējat ziedus – ieteicams zemākas temperatūras. Atcerieties, ka temperatūras virs 70 līdz 75°C var iznīcināt flavonoīdus, tādēļ vienmēr centieties nepārsniegt šo slieksni. Joprojām ir daudz, ko nezinām par flavonoīdiem, to ieguvumiem un optimālām ražošanas metodēm, taču kā zināms, kaņepes daudzviet vēl nav legalizētas, tādēļ pētniecība ir apgrūtināta.

6. Kopsavilkums

Flavonoīdi sastopami lielākajā daļā augu, arī kaņepēs, un tiem piemīt daudzas veselību stiprinošas īpašības, kas pasargā no dažādiem stāvokļiem. Tomēr vairums flavonoīdu atrodas kaņepju lapās un zaros, tādēļ, lai gūtu maksimālu labumu, tie jāpatērē.

Lieliska metode flavonoīdu uzņemšanai ir pievienot kaņepju lapas ēdienam vai dzērieniem, piemēram, salātiem un smūtijiem. Ja domājat, kā uzņemt kaņepju flavonoīdus – lielās ventilatora lapas var izmantot ļoti veselīgiem smūtijiem. 

Ja jums ir idejas vai ieteikumi, kā palīdzēt citiem audzētājiem uzņemt kaņepju flavonoīdus, droši dalieties ar tiem komentāru sadaļā zemāk!

Ārējie avoti

1. Cannflavins - No auga līdz pacientam: pārskats - Simon Erridge, Nagina Mangal, Oliver Salazar, Barbara Pacchetti un Mikael H Sodergren.
2. Flavonoīdu nozīme vēža gadījumā. Molecules. - Ponte, Luis & Pavan, Isadora & Mancini, Mariana & Silva, Luiz & Morelli, Ana & Severino, Matheus & Bezerra, Rosangela & Simabuco, Fernando. (2021). 
3. Flavonoīdu izmantošana neiropātisko sāpju ārstēšanā. - Rao, Prashant & Mainkar, Ojas & Bansal, Nitin & Rakesh, Neal & Haffey, Paul & Urits, Ivan & Orhurhu, Vwaire & Kaye, Alan & Urman, Richard & Gulati, Amitabh & Jones, Mark. (2021).