Vai pastāv alerģija pret kanabisu un kā atpazīt tās simptomus

• 1. Kādi ir marihuānas alerģijas simptomi?
• 2. Cik ilgi pēc marihuānas lietošanas parādās alerģijas simptomi?
• 3. Kanabisa alerģija sakarā ar ekspozīciju un sensibilizāciju
• 4. Kādi ir riski, ja attīstās kanabisa alerģija?
• 5. Kā tiek noteikta alerģija pret kanabisu?
• 5. a. Ādas testi
• 5. b. Asins testi
• 6. Kā ārstēt alerģiju pret kanabisu
• 7. Kopsavilkums

Kopš kanabiss kļuvis populārāks gan izklaides, gan medicīnas nolūkos, visā pasaulē tiek ziņots arvien vairāk par alerģijas pret kanabisu gadījumiem.

Jā, tāpat kā jebkuram augam vai ziedam, arī pret marihuānu var attīstīties alerģiska reakcija. Saskaņā ar Amerikas Alerģijas, Astmas un Imunoloģijas akadēmijas¹ (AAAAI) datiem, cilvēks var attīstīt alerģiju vai alerģisku reakciju pret kanabisu, saskaroties ar šo augu šādos veidos: 

• Smēķējot marihuānu;
• Pieskaroties marihuānai;
• Ēdot marihuānu;
• Ieelpojot ziedputekšņus gaisā.

Pētījumos secināts, ka īpaši kanabisa Sativa šķirnes varētu būt alerģiskākas nekā citas šķirnes, un cilvēki ar alerģiju pret kaķu spalvām, pelējumu, putekļu ērcītēm vai augiem, ir vairāk pakļauti riskam attīstīt alerģiju pret marihuānu.

Pārbaudīsim, kādi ir simptomi, terapijas un profilakses iespējas, ja rodas alerģija pret kanabisu.

1. Kādi ir marihuānas alerģijas simptomi?

Ja lasi šo rakstu, iespējams, tev vai kādam tuviniekam ir novēroti simptomi, kas varētu norādīt uz alerģiju pret marihuānu. Alerģija pret kanabisu pēc simptomiem stipri līdzinās citām izplatītām alerģijām, tajā skaitā sezonālajai alerģijai. Simptomi un pazīmes, kas var liecināt par alerģiju pret kanabisu, ietver:

Noteikti pārliecinies, ka šie simptomi nav izraisīti ar kādu citu ārēju faktoru un tu neesi kļūdaini norādījis kanabisu kā alergēnu. 

Smaga alerģija pret marihuānu var izraisīt reti sastopamu reakciju, ko sauc par anafilaksi. Ir svarīgi atpazīt anafilakses simptomus, jo tās ir dzīvībai bīstamas un parasti sākas pāris sekunžu vai minūšu laikā pēc alergēna iedarbības. 

Anafilakses simptomi ietver:

• Apgrūtināta elpošana;
• Reibonis un ģībonis;
• Nieze, sakarsuša vai bāla āda;
• Zems asinsspiediens;
• Slikta dūša un vemšana;
• Tūskains mēle vai rīkle;
• Vājš un ātrs pulss.

Ja šie simptomi netiek laicīgi ārstēti, anafilakse var izraisīt komu vai pat nāvi, tāpēc steidzama medicīniskā palīdzība ir būtiska, ja kādam novēro augstāk minētās pazīmes. 

2. Cik ilgi pēc marihuānas lietošanas parādās alerģijas simptomi?

Alerģijas simptomi pret marihuānu var parādīties nekavējoties pēc saskares ar augu vai arī nākamo 20–30 minūšu laikā pēc iedarbības.

Tomēr dažos gadījumos simptomi var sākties vēlāk, piemēram, pēc stundas vai ilgāk – tas atkarīgs no patērēšanas metodes. Piemēram, lietojot ēdamos produktus vai kanabisa kapsulas, simptomi var parādīties vēlāk.

Pamanot simptomus, lai tie nekļūtu smagāki, nekavējoties attālinies no auga, pārtrauc pieskārienus un lietošanu. 

3. Kanabisa alerģija sakarā ar ekspozīciju un sensibilizāciju

Sensibilizācija nozīmē, pēc vārdnīcas, organisma stāvokli, kad tas jūtīgi reaģē uz noteiktiem stimuliem, vai arī procesu, kurā organisms kļūst pārmērīgi jutīgs pret svešu vielu. 

Kanabisa alerģijas gadījumā sensibilizācija ir tas fenomens, kad organismā rodas alerģija pēc atkārtotas saskarsmes ar konkrēto alergēnu. Tas parasti notiek, ja dzīvo apgabalos, kur audzē kanabisa augus; tādējādi palielinās risks attīstīt alerģiskas reakcijas pret marihuānu. 

Parasti ziedputekšņus, kas izraisa alerģiju, ražo vīrišķie augi, bet arī sievišķie augi ar hermafrodītiem ziediem var izplatīt putekšņus gaisā. Diemžēl sensibilizācija var būt saistīta arī ar atkārtotu marihuānas patēriņu.

Kādā Spānijas pētnieku pētījumā, kur pacientiem veica ādas dūriena testus, atklāts, ka agrākie kanabisa lietotāji alerģiski reaģēja būtiski biežāk nekā tie, kas nelietoja šo augu. Turklāt bieži lietojošie vēl biežāk bija pakļauti alerģiskām reakcijām nekā tie, kas lietoja reti vai nelietoja nemaz.²

Tā kā kanabisa industrija kļūst arvien lielāka un pieejamāka, tas nozīmē apjomīgākas plantācijas un plašāku pieeju, kas savukārt palielina potenciālo alergēnu ietekmi. Tomēr, šī tendence veicina arī plašākus pētījumus par kanabisa alerģiju un jaunas ārstēšanas un profilakses iespējas.

4. Kādi ir riski, ja attīstās kanabisa alerģija?

Bez anafilakses, galvenie riski, ko rada kanabisa alerģija, ir saistīti ar krustotās reakcijas veidošanos ar citiem alergēniem. 

Krustotā reakcija rodas, ja marihuānas proteīni, piemēram, ziedputekšņi, ir līdzīgi proteīniem kādā citā augā. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kam ir alerģija pret marihuānu, var būt alerģiska reakcija arī uz līdzīgiem proteīniem citos produktos.

Daži pārtikas produkti, kuros proteīni līdzinās kanabisa proteīniem un kas var radīt alerģisku reakciju cilvēkiem ar alerģiju pret marihuānu, ir rieksti (piemēram, mandeles un kastaņi) un augļi vai dārzeņi, piemēram, āboli, banāni, greipfrūti, persiki, tomāti un baklažāni. 

5. Kā tiek noteikta alerģija pret kanabisu?

Alerģiska reakcija pret kanabisu tiek diagnosticēta tāpat kā jebkura cita alerģija. Ārsti veic asins un/vai ādas testus, lai noteiktu alerģiju. 

Ādas testi

Vispirms ārsts iepazīstas ar personas medicīnisko vēsturi, lai atrastu iespējamos iepriekšējos alerģiju gadījumus vai citus svarīgus datus. Tad var tikt veikta fiziska pārbaude, lai noteiktu alerģijas pazīmes un simptomus. 

Ja nepieciešams, var veikt ādas dūriena testu. Šis tests nav invazīvs, nekaitīgs un rezultāti parasti ir zināmi pāris dienu laikā. 

Dūriena testā ārsts izmanto atšķaidītu alergēnu (šajā gadījumā – kanabisu) uz ādas virsmas, ar adatu izprovocējot alerģiju pacientam. Pēc 15 minūtēm ārsts pārbauda, vai konkrētajā vietā nav apsārtuma, tulznas, niezes vai citu reakcijas pazīmju. 

Cits izplatīts ādas tests ir intradermālais ādas tests, kur ārsts zem ādas ar adatu injicē nelielu daudzumu atšķaidītu alergēnu.

Asins testi

Ja ādas testi neuzrāda alerģijas pazīmes, var veikt asins analīzes, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir alerģisks pret marihuānu. 

Procedūra ir vienkārša – tiek paņemta neliela asins parauga, kuru pēc tam pārbauda uz antivielu klātbūtni pret kanabisu. Ja analizējamās asinīs antivielu līmenis ir augstāks nekā paredzēts, tas norāda uz lielāku varbūtību būt alerģiskam pret marihuānu. 

Parasti asins analīzes ir efektīvākas un prasa tikai vienu dūrienu ar adatu. Turklāt asins testi retāk tiek ietekmēti no citu zāļu lietošanas, tomēr rezultātus jāgaida ilgāk un tie parasti ir dārgāki nekā ādas testi.

6. Kā ārstēt alerģiju pret kanabisu

Šobrīd nav specifisku terapiju alerģijai pret kanabisu. Nav arī zāļu, kas būtu tieši paredzētas šī stāvokļa ārstēšanai, tomēr var lietot antihistamīna līdzekļus, kas palīdz samazināt simptomus un diskomfortu. 

Dažāda veida ziedputekšņu alerģijas dažkārt ārstē ar ārsta izrakstītām alerģijas potēm, kas samazina sensibilizāciju pret alergēniem. Tomēr šobrīd vēl nav izveidotas potes tieši kanabisa alerģijai, tāpēc noteikti konsultējies ar ārstu pirms jebkādu medikamentu lietošanas. 

Ņemot vērā ārstēšanas iespēju trūkumu, cilvēkiem ar kanabisa alerģijas simptomiem jāmēģina izvairīties no jebkāda saskares ar augu. Tas nozīmē arī nesmēķēt, nelietot ēdamus produktus vai jebkādus kosmētiskos līdzekļus, kas satur šo augu, lai izvairītos no turpmākiem simptomiem. 

Ja cilvēkam konstatēta smaga kanabisa alerģija, piemēram, anafilakses simptomi, viņam vienmēr līdzi būtu jābūt epinefrīna injekcijai, ja rodas nejauša saskare ar alergēnu. 

7. Kopsavilkums

Alerģija pret kanabisu varētu tikt uzskatīta par samērā jaunu alerģiju, jo šajā jomā vēl daudz kas nav atklāts. Ja pamani kādu no augstāk minētajām pazīmēm, noteikti pievērs tām uzmanību un rīkojies, ja simptomi kļūst spēcīgāki. 

Ja tev patiešām ir alerģija pret marihuānu, mums ir ļoti žēl to dzirdēt, un ceram, ka zinātne drīz radīs risinājumu. Tikmēr rūpējies par sevi un izvairies no saskares ar augu.

MEDICĪNISKS ATGĀDINĀJUMS

Šis saturs ir paredzēts tikai izglītojošiem nolūkiem. Informācija ir iegūta no ārējiem avotiem. Pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas vienmēr konsultējies ar speciālistu. 

ĀRĒJIE AVOTI

1. "Marijuana Cannabis Allergy", Amerikas Alerģijas, Astmas un Imunoloģijas akadēmija (AAAAI). 2020. gada septembris.
2. "Prevalence of sensitization to Cannabis sativa. Lipid-transfer and thaumatin-like proteins are relevant allergens", Carlos H. Larramendi, M. Ángeles López-Matas, Angel Ferrer, Angel Julio Huertas, Juan Antonio Pagán, Luis Ángel Navarro, José Luis García-Abujeta, Carmen Andreu, un Jerónimo Carnés. 2013. gada jūlijs.