• 1. Zema stresa treniņu tehnikas (lst)
• 1. a. Apsiešanas metode
• 1. b. Siets zaļajam jeb scrog
• 2. Augsta stresa treniņu tehnikas (hst)
• 2. a. Topping jeb galotņu izgriešana
• 2. b. Fim
• 2. c. Super cropping
• 3. Autofloweru trenēšana
• 4. Mūsu ieteiktais treniņa grafiks autoflouerēm
• 5. Kopsavilkums

Kā jūs iespējams zināt, ir vairāki veidi, kā trenēt savu augu – šīs metodes var būtiski palielināt jūsu gala ražu, ļaujot vairāk gaismai sasniegt ziedus, tādejādi sagaidot bagātīgāku ražu un kopumā labāku ziedu kvalitāti. Treniņu tehnikas iedala divās kategorijās: Zema stresa treniņi (LST) un Augsta stresa treniņi (HST). 

1. Zema stresa treniņu tehnikas (LST)

LST nenozīmē tiešu auga bojāšanu, tam nebūs lielas ietekmes uz jūsu augu, taču treniņi būs jāveic vairākas reizes nedēļā, līdz sasniegsiet vēlamo rezultātu.

Apsiešanas metode

Šī metode paredz auga zaru apsiešanu ar auklu vai makšķerauklu. Audzētāji to izmanto, lai kontrolētu izstiepšanos un vienlaikus izlīdzinātu lapotni, ļaujot gaismai vienmērīgi sasniegt visus ziedu punktus. Pareizi veicot šo tehniku, jūs pielāgosiet augu savam audzēšanas laukam un gaisma sasniegs arī apakšējos ziedus, rezultātā iegūsiet lielāku ražu, blīvākus ziedus un labāku kopējo ražu.

Siets zaļajam jeb SCROG

Šī metode sniedz tādus pašus rezultātus kā apsiešana, tikai šeit tiek izmantots siets (līdzīgs volejbola tīklam), lai noturētu zarus. Tāpat kā apsiešanas tehnika, arī šī ļauj izlīdzināt lapotni, gaismām vienmērīgi apgaismojot visus ziedu punktus, kā arī kontrolēt stiepšanos.

Lai gan šādā veidā nav jāsien katrs zars atsevišķi, tīkls ir piestiprināts pie audzēšanas telts vietas, līdz ar to augu pārvietošana kļūst neiespējama. Var izmantot mazākus sietus katram augam individuāli – tad būs vieglāk augus pārvietot, kad veic scrogošanu. Mīnuss – aizņem vairāk vietas un ik reizi pirms jaunā cikla būs jāpērk jauns siets katram augam.

2. Augsta stresa treniņu tehnikas (HST)

HST paredz tiešu auga bojājumu, salaužot vai izņemot auga daļas. Tas ietekmēs augu un, visticamāk, bremzēs augšanu, taču jūs varēsiet izvairīties no vajadzības trenēt augu vairākas reizes nedēļā.   

Topping jeb galotņu izgriešana

Topping ir vienkārša metode, kurā ar šķērēm vai nagiem tiek izņemta auga galotne. Šī galotnes daļa pēc tam sazarosies divos zaros un veicinās arī apakšējo zaru augšanu. Šo procesu iespējams atkārtot vairākas reizes auga veģetatīvajā fāzē.

Tādējādi veidojas augs ar vairākām galotnēm, un gaisma var sasniegt visus ziedu punktus. Atcerieties, ka pēc topping procedūras augam būs vajadzīgas dažas dienas, lai atgūtos, tas paildzinās veģetatīvo fāzi.

Padoms: Pirms topping iesakām sterilizēt šķēres vai rokas ar spirtu, lai nepieļautu inficēšanos.

FIM

Fimming ir sarežģītāka topping versija. Atšķirībā no topping, kur tiek noņemta visa jaunā augšanas zona, fimmēšanā tiek izņemti tikai apmēram 75% no jaunā dzinuma, lai radītu četrus jaunus zarus iepriekšējo divu vietā, sasniedzot līdzīgu rezultātu kā topping, bet ar mazāku treniņu nepieciešamību.

Fimmēšanu vai topping var veikt arī sānu zaros, ja vēlaties audzēt kuplāku augu; savukārt veicot kādu no šīm tehnikām augšgalā, augs izaugs garāks.

Super cropping

Super Cropping (jeb kāta mocīšana) ir agresīvāka LST versija, kur nevis tiek apsiets auga tops, bet zars tiek salocīts, līdz šķiedras ieplaisā. Mērķis nav pilnībā salauzt zaru vai saplēst sakņu ādu, bet gan vienkārši to salocīt.

Lai to izdarītu, uzmanīgi sarullējiet un saspiestiet vēlamo zaru – jutīsiet, kad tas kļūs mīkstāks un ielieksies. Tāpat kā ar citām treniņa metodēm, mērķis ir izlīdzināt lapotni, lai gaisma apgaismotu visus ziedu punktus.

3. Autofloweru trenēšana

Mēs iesakām uz autoflouerēm izmantot tikai LST tehnikas. Lai arī, veicot treniņus pārāk agresīvi, augs var šokēties, taču, pielietojot zema stresa tehnikas pakāpeniski un mierīgi, ik pēc pāris dienām, panāksiet vēlamo bez ietekmes uz augu augšanu. Fast Buds piedāvā šķirnes, kas ļoti labi reaģē uz LST — piemēram, Gorilla Glue Auto. Tā ir noturīga autoflower šķirne ar lielu ražu. Apsienot tās sānu zarus, palielināsiet ziedošanas vietas un ražu.

Lai arī var audzēt bez treniņiem, pielietojot LST būs vairāk galotņu, blīvāki ziedi un lielāka raža. Kaut arī iespējams izmantot arī augsta stresa treniņu tehnikas autoflouerēm, mēs to NEiesakām. Parasti autoflower sāk ziedēt apmēram pēc 4 nedēļām; veicot HST, augs uz pāris dienām apstāsies attīstībā. Ja augu treniņā ar HST tikai divas reizes veģetatīvās stadijas laikā, kopā sanāk aptuveni nedēļu atkopšanās. Tas ievērojami samazinās auga augstumu un būtiski samazinās ražu.

Ja vēlaties eksperimentēt ar HST un autoflouriem, izvēlieties augus, kuri sāk ziedēt vēlāk, piemēram, mūsu Six Shooter Auto. Papildu pāris nedēļas, ko šī šķirne nobriest, var kompensēt atkopšanās laiku pēc jebkuras HST tehnikas pielietošanas.

4. Mūsu ieteiktais treniņa grafiks autoflouerēm

Ja esat ļoti pieredzējis audzētājs ar daudziem autoflower ražas cikliem aiz muguras, jums jau, visticamāk, ir skaidrs, kas jums strādā un kas ne. Nav viena konkrēta atbilde uz jautājumu, kas ir labākā treniņu metode vai grafiks auto šķirnēm, jo katra šķirne reaģē atšķirīgi. Taču, ja esat auto audzēšanas jaunpienācējs un vēlaties pamata vadlīnijas, sāciet, sekojot šim treniņa grafikam.

• Pirmkārt, autoflower ir jūtīgas. Jānodrošina, lai tās nepārslogotu ar stresu. Tas sākas jau pašā sākumā – vienmēr stādiet savu autoflower uzreiz tajā podā, kurā plānojat to pabeigt. Tas nozīmē, ka nebūs nepieciešama pārstādīšana, kas var radīt lielu stresu un bremzēt izaugsmi.
• Tālāk jāizvēlas, vai izmantot apsiešanas metodi vai uzstādīt ScrOG tīklu. Abas metodes var lietot vienlaicīgi, bet galvenais – jūs vēlaties samazināt apikālo dominanci un padarīt lapotni horizontāli izkliedētu. Ja jums pieejami nepieciešamie rīki, izmantojiet ScrOG metodi. Ja nē, nekas traks – vienkārši paņemiet auklu un pakāpeniski apsieniet galveno stumbru, tad zarus, lai veicinātu vienmērīgi izkliedētu lapotni.
• Šādi veidojas daudz vienmērīgāka ziedu attīstība, stiprums un blīvums. Kad visa lapotne ir vienā augstumā, augs pārstājas sūtīt lielāko daļu auksīna (galvenā augšanas hormona) uz augšējo galotni un sadala to starp visiem ziedu punktiem. Tas ļauj daudz labākai gaismas caurlaidībai un gaisa apmaiņai visā lapotnē. Tas palīdz novērst pelējumu un kaitēkļus, kā arī katram ziedam nodrošina vairāk saules staru.

Ko darīt ar topping?

Lielākajai daļai iesācēju audzētāju tiešām neiesakām veikt topping autoflouriem. Vai var topping veikt autos? Jā, protams. Bet pirms izmēģināt tik radikālas metodes, jābūt dziļai sapratnei ne tikai par kopējo audzēšanu, bet arī par konkrēto šķirni, kuru apsverat toppingot.

Topping var būt lielisks veids, kā palielināt ražu, īpaši izmantojot režģu sistēmas, taču tas var ļoti saspringt augu un bremzēt tā augšanu. Ja jums ir droša pieredze ar autos un esat pārliecināts par topping veikšanu, dariet to – tikai atcerieties, ka vienmēr pastāv risks, kas var samazināt gala ražas svaru.

5. Kopsavilkums

Kombinējot gan augsta, gan zema stresa treniņus, var panākt lielāku ražu fotoperiodiskām šķirnēm. Sākotnēji iesakām iesācējiem trenēt autofloueres ar LST tehnikām, bet pieredzei augot, varat eksperimentēt ar HST uz autos. Neaizraujieties pārlieku, jo vairāk var trenēt vēlāk, bet jau nodarīto kaitējumu nevar atcelt. Atcerieties – mērķis ir iegūt labāku ražu nekā iepriekš, attīstīt savas audzēšanas prasmes un uzturēt augus veselīgus un laimīgus.