• 1. Kaņepju audzētavas un augu atkritumi
• 2. Atkritumu veidi
• 3. Atkritumu apjoms
• 4. Augu atkritumu apsaimniekošanas prakse
• 4. a. Kompostēšana
• 4. b. Apglabāšana izgāztuvē
• 5. Kaņepju iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas prakse
• 5. a. Pārstrāde
• 5. b. Bīstamie atkritumi
• 6. Labākā apsaimniekošanas prakse
• 7. Kopsavilkums

Kopš legalizācijas atsevišķās vietās legālo kaņepju audzētavu skaits ir eksponenciāli pieaudzis, un tiek lēsts, ka telpu, siltumnīcu un āra audzētavās gadā tiek radīti vairāk nekā 60 000 tonnu atkritumu, tostarp substrāta un augu materiāla.

Pēdējo gadu laikā komerciālie kaņepju sēklu audzētāji savus atkritumus apsaimnieko dažādos veidos, piemēram, kompostējot, apglabājot izgāztuvēs, pārstrādājot enerģijā vai izmantojot slēgtus gremošanas procesus, bet konkrētu vadlīniju trūkuma dēļ ražotājiem ir ierobežotas iespējas. Vēl vairāk, daudzās jurisdikcijās tiek prasīts, lai kaņepju atkritumi būtu neizmantojami un neatpazīstami pirms to iznīcināšanas, taču nav precīzi noteikts, ko nozīmē 'neizmantojami' un 'neatpazīstami', radot potenciālus piesārņojuma, drošības un veselības riskus. Audzētavām ir jālikvidē atkritumi, bet lielākajā daļā vietu trūkst noteikumu, tāpēc ražotājiem jāmeklē iespējas pārstrādāt atkritumus, lai radītu pēc iespējas mazāk atkritumu, tas liek izvēlēties videi draudzīgākas alternatīvas atkritumu apsaimniekošanā, par ko vairāk uzzināsi raksta turpinājumā.

1. Kaņepju audzētavas un augu atkritumi

Kopš rekreacionālās legalizācijas ir izveidoti noteikumi par to, kas un kā drīkst audzēt, apstrādāt un patērēt kaņepes, bet noteikumi neparedz, kā uzņēmumiem būtu jāiznīcina kaņepju ražošanas blakusprodukti. Tas nozīmē, ka visas legālās apstrādes un audzēšanas iestādes, tostarp siltumnīcas, āra un telpu kultūras, nesaņem nekādus norādījumus par to atkritumu apsaimniekošanu. Šajās iestādēs rodas ne tikai augu atkritumi – pēc katra audzēšanas cikla jāiznīcina arī substrāts un ūdens, kas piesārņots ar sintētiskiem mēslojumiem, un tā kā lielākajai daļai audzētavu ir 1–3 ražas gadā, atkritumu apjoms ir ievērojams. Turklāt dažu veidu substrātus, piemēram, vermikulītu, nevar kompostēt, tāpēc ražotājiem jāatrod veids, kā parūpēties par atkritumiem, kurus nevar pārstrādāt vai iznīcināt ar ierastām metodēm.

Bez audzētavām līdzīgas grūtības piedzīvo arī kaņepju pārstrādātāji. Pārstrādātājiem augu materiālu jāpārstrādā destilātos, lai ražotu ēdamlietas, topikālos līdzekļus vai eļļas, un visbiežāk pārstrādātāji augu materiālu pārstrādā ekstraktos, izmantojot šķīdinātājus, piemēram, etanolu, heptānu, propānu vai butānu. Lai gan lielākā daļa pārstrādātāju izmanto tehnoloģijas, kas ļauj pārstrādāt lielāko daļu izmantoto šķīdinātāju, vēl joprojām ir ievērojams daudzums, kas jāiznīcina un kuru nav viegli izvest, jo tie tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem.

Mūsdienās ir dažādi paņēmieni vēlamo ķīmisko savienojumu iegūšanai no kaņepēm, piemēram, superkritiskais oglekļa dioksīds, augsts spiediens un karstums, kas rada mazāk toksisku atkritumu nekā iepriekš minētie paņēmieni, tomēr ar tiem iegūst mazāk THC un CBD, kā arī šīs metodes ir dārgākas, tāpēc lielākā daļa uzņēmumu, īpaši mazākās iestādes, tās nevar atļauties.

2. Atkritumu veidi

Lielāko daļu kaņepju atkritumu komerciālie audzētāji un pārstrādātāji rada no iepakojuma materiāliem un augu blakusproduktiem. Augu blakusproduktos ietilpst organiskie atkritumi, piemēram, stublāji, zari un lapas, kas tiek izmesti pēc katras ražas, kā arī substrāti, ko var viegli kompostēt un pārvērst par augu barības vielām. Tomēr lielākā daļa komerciālo audzētāju izmanto substrātus, kurus ir grūti kompostēt vai nemaz nevar kompostēt, lai novērstu slimību izplatību, un dažos gadījumos substrātus neuzņem arī bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Tas attiecas, piemēram, uz akmensvati, kas ir ne tikai neatjaunojams, bet arī nekompostējams substrāts, taču tomēr ir izplatītākais substrāts komerciālās audzētavās.

No otras puses, kaņepju iepakojumos tiek izmantoti materiāli kā kartons, plastmasa, stikls, veip pildspalvas un baterijas. Tā ir liela problēma, jo daļu var pārstrādāt, bet lielākā daļa tomēr nonāk izgāztuvē. Spēkā esošie likumi neļauj pārstrādāt kaņepju iepakojumu, jo tajā var būt THC un CBD atliekas; iepakojums tiek uzskatīts par potenciāli bīstamu veselībai, tāpēc lielākoties tam jābūt saviem apstrādes noteikumiem un to nevar pārstrādāt, jo īpaši vienreizlietojamās veipa baterijas.

Vai ir atšķirība starp kaņepju šķiedru, THC un CBD atkritumiem?

Jā, bet visus šos atkritumus būtu jāiznīcina līdzīgā veidā, jo kanabinoīdi var uzkrāties augsnē vai ūdenī. Bet vispirms ielūkosimies, kas ir THC, CBD un kaņepju šķiedra. Āra un telpu kaņepju audzētavas, kā arī audzēšana un pārstrāde kopumā attīstās ļoti strauji, līdz ar to arī kaņepju atkritumu daudzums pieaug. Dažos reģionos jau ir ieviestas drošas atkritumu apsaimniekošanas procedūras un atbilstoša infrastruktūra, bet ne visos štatos vai valstīs tas ir izdarīts veiksmīgi. Nozarē galvenie atkritumu avoti ir augu materiāls un iepakojuma atkritumi. Straujā izaugsme nozīmē, ka valdības noteikumi nepadara šo industriju ilgtspējīgu, tāpēc ir tikai divi varianti – piesaistīt ārējos atkritumu apsaimniekotājus vai pašiem meklēt risinājumus un izmantot tādas metodes kā, piemēram, bokashi. THC ir galvenā kaņepēs atrodamā psihoaktīvā viela, kas ir atbildīga par kaņepju izraisīto efektu. CBD ir otra zināmākā kanabinoīdu viela kaņepju augos, un to uzskata par bez-psihoaktīvu savienojumu. Kaņepju šķiedra apzīmē kaņepju auga šķiedras, bet jāatceras, ka arī tās satur CBD un var saturēt līdz 0,3% THC. Ņemiet vērā, ka THC dominējošos augos būs arī CBD, un otrādi – CBD dominējošos augos atrodams arī THC, un atkritumi ar THC tiek uzskatīti par toksiskiem, tāpēc jebkurš atkritums, kas satur vai saskaras ar THC, ir jāiznīcina un jāsajauc ar citiem atkritumu materiāliem, līdz tie kļūst nelietojami.

Ņemiet vērā, ka konkrēta 'neizmantojamā un neatpazīstamā' definīcija nepastāv, tā var atšķirties pēc štata, bet galvenais mērķis – nepieļaut, ka kaņepju atkritumi nonāk augsnē, ūdenī vai tiek apēsti dzīvnieku vai bērnu. Tas nozīmē, ka šādiem atkritumiem ne tikai jābūt pareizi apsaimniekotiem, bet arī uzglabātiem, jo tos nevar uzskatīt par parastiem sadzīves atkritumiem. Atceries, ka ziedi, kāti, saknes, apgrieztie dzinumi un lapas tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem. Šādus atkritumus var iznīcināt vairākos veidos – noglabājot izgāztuvēs, sadedzinot, kompostējot vai izmantojot slēgtu gremošanu, tāpēc lasi tālāk un uzzini vairāk par atkritumu apsaimniekošanu kaņepju audzētavās.

3. Atkritumu apjoms

ASV tiek lēsts, ka kaņepju audzētavas saražo vismaz vairākus tūkstošus tonnu atkritumu, un tikai Kalifornijā kaņepju iepakojums veido 25% no valsts atkritumu apjoma. Pēc pētījumiem, vienai kaņepju stādai vidēji gadā izmanto 15 litrus substrāta ar četriem audzēšanas cikliem, kas rada vairāk nekā 2 043 860 kvadrātmetrus substrāta atkritumu.

Zaļo atkritumu daudzums uz kaņepes augu

Turklāt, zaļo atkritumu, piemēram, stublāju, zaru un lapu apjoms ir aptuveni 1,75 litri uz augu, tādējādi vidējais atkritumu blīvums ir aptuveni 114 kg/m3, kas rezultējas vairāk nekā 233 tonnās augu atkritumu no telpu, siltumnīcu un āra audzētavām, un šis daudzums gandrīz trīskāršosies, apstiprinot jaunus atļauju pieprasījumus.

4. Augu atkritumu apsaimniekošanas prakse 

Rekreacionālās kaņepju legalizācijas rezultātā atkritumu apsaimniekošanas nozare piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, jo pieaug audzētavās radītais atkritumu daudzums. Ir bijuši mēģinājumi ieviest atkritumu apsaimniekošanas regulas, piemēram, nosakot, ka kaņepes jāiznīcina vai jāmaina, lai tās nebūtu derīgas patēriņam, taču vēl aizvien nav skaidru norādījumu, kā iznīcināt citus atkritumu veidus, jo trūkst izpratnes par to apsaimniekošanu. Kaņepes atšķiras no citiem kultūraugiem ar CBD un THC atliekām – šo kanabinoīdu dēļ ir tikai dažas rūpnīcas, kas pieņem kaņepju organiskos atkritumus, līdz ar to audzētājiem jāmeklē alternatīvas. 

Neraugoties uz vadlīniju trūkumu, dažos štatos tiek pielietota bīstamo un nebīstamo atkritumu pieeja. Šajā pieejā nebīstamie kaņepju atkritumi sākotnēji jāsamaļ pulverī un jāsajauc ar līdzīgu daudzumu ne-kaņepju kompostējamo atkritumu, kā pārtikas, dārzu vai dzīvnieku mēsliem, lai padarītu tos neatpazīstamus un neizmantojamus.

Tomēr bīstamie atkritumi ir problemātiski, jo tos nevar kompostēt, līdz ar to būtiski pieaug izgāztuvēs nodotais atkritumu apjoms. Tās valstīs, kur kaņepes jau ilgāku laiku ir legālas (piemēram, ASV), atsevišķi štati aicina audzētājus pāriet uz ilgtspējīgu praksi. Oregonā, piemēram, ir noteiktas prasības bīstamo cieto atkritumu apsaimniekošanai – kaņepju audzētājiem jāveic materiālu uzskaite, jāuzglabā tie drošās noliktavās ar ierobežotu piekļuvi un jāiznīcina ar šādām metodēm.

Kompostēšana

Kompostējot organiskos atkritumus, tiek samazināts to apjoms un izveidojas barības vielas citiem kultūraugiem, turklāt tiek samazinātas gāzu emisijas. Āra audzētavās tas ir iespējams, ja ir pietiekami daudz vietas. Ja iespējams, komposts var tikt izmantots augsnē, padarot to auglīgāku un veselīgāku, jo augu atkritumi, piemēram, stublāji, zari un saknes var palielināt slāpekļa saturu augsnē, veidojot līdzīgu kompostu kā jebkurš citu augu atkritumi.

Kompostēšana iespējama arī ar īpašām iekārtām – slēgtām kompostēšanas sistēmām, kas pārvērš augus kompostā, nodrošinot minimālu smaku, tomēr to nevar izmantot telpu vai siltumnīcu apstākļos, kur vieta ir ierobežota.

Kompostēšana nav tikai labs veids, kā samazināt mājas audzētavas atkritumus. Tā ir viena no efektīvākajām metodēm augsnes auglības saglabāšanai – un bez maksas! Lai saprastu, kā tas darbojas, jāizprot, kas ir komposts. Šī “melnā zelta” viela ir mikroorganismu sadalīšanās galaprodukts. Komposts sastāv no divām galvenajām materiālu grupām – zaļajiem un brūnajiem. Zaļie ir svaigi virtuves atkritumi, nopļautā zāle un dārza atkritumi. Brūnie ir koka skaidas un kritušas lapas. Samaisot šos materiālus attiecībā 1:1, tie sadalās par lielisku kompostu. Kāpēc? Jo baktērijas, sēnes un citi organismi izdala fermentus, kas šo procesu sekmē. Ir divi galvenie piegājieni: karstā un aukstā kompostēšana. Karstā kompostēšana ļauj iegūt kompostu nedēļu laikā – vienkārši ielieciet visus materiālus vienlaikus komposta kastē un regulāri to apgroziet. Aukstā kompostēšana notiek daudz lēnāk un nozīmē, ka materiālus pievieno pēc nepieciešamības.

Vēl viena iespēja ir nodot augu atkritumus kompostēšanas uzņēmumos, bet tas nozīmē transportēšanas izmaksas, kuras ne vienmēr ir izdevīgas. Turklāt kompostēšanas uzņēmumiem ir savi noteikumi, kas var sarežģīt procesu. Eksperti norāda, ka augu atkritumi, pateicoties kaņepju kātu un zaru šķiedrām, potenciāli varētu būt peļņas avots, bet pašreizējo noteikumu dēļ ir ļoti grūti komerciāli izmantot kaņepju augu atkritumus.

Apglabāšana izgāztuvē

Atkritumu apglabāšana izgāztuvē ir visizplatītākā kaņepju atkritumu apsaimniekošanas metode, jo tā ir ērta un neprasa papildu aprīkojumu. Neskatoties uz atkritumu transportēšanas izmaksām, šī metode ir populāra, jo viss, kas jādara – jānoliek augu atkritumi zemē un tas arī viss. Tomēr, neskatoties uz šo popularitāti, izgāztuves netiek uzskatītas par labāko risinājumu, jo, atšķirībā no kompostēšanas, atkritumi rada siltumnīcefekta gāzes emisijas.

5. Kaņepju iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas prakse 

Iepriekš minētās metodes izmanto augu atkritumu iznīcināšanai, taču kaņepju industrija rada arī tādus atkritumus kā stikls un plastmasa, kas ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem un nav kompostējami. Tāpēc ražotājiem jāizmanto šādas metodes iepakojuma atkritumiem.

Pārstrāde

Kopš legalizācijas par lielāko izaicinājumu kļuva tieši kaņepju iepakojuma pārstrāde, jo noteikumi ierobežo, kādus materiālus drīkst izmantot, tādējādi padarot draudzīgu alternatīvu izmantošanu gandrīz neiespējamu. Piemēram, uz etiķetēm izmantotās stiprās līmvielas ir grūti noņemt un tāpēc tās nevar pārstrādāt, kā arī veipu baterijas pārstrādātāji uzskata par bīstamiem atkritumiem. Teorētiski kaņepju iepakojumu var pārstrādāt, bet viss ir atkarīgs no galalietotāja, kurš to izmet vai pareizi pārstrādā – diemžēl daudzi to nedara vai pat nezina kā.

Šīs problēmas dēļ arvien vairāk uzņēmumu piedāvā pārstrādes pakalpojumus, kas specializējas grūti pārstrādājamu kaņepju atkritumu apstrādē. Tā vietā, lai izmestu izgāztuvē, šīs programmas savāc iepakojumus, tos iztīra un kausē, lai iegūtais plastmasas materiāls tiktu izmantots, piemēram, parka soliņu vai laistīšanas kannu izgatavošanai. Veipu pārstrādes programmās metāli tiek izkausēti un izmantoti jaunu veipu vai citu produktu izgatavošanai.

Bīstamie atkritumi

Bīstamie atkritumi, piemēram, šķīdinātāji, ko izmanto kaņepju ekstraktu vai eļļu ražošanā, parasti ir pakļauti Bīstamo atkritumu regulām, tāpēc uzņēmumam jānoskaidro katra šķīdinātāja prasības un jāpieprasa izvešanas atļauja gaisa, cietajiem vai šķidrajiem atkritumiem.

6. Labākā apsaimniekošanas prakse

Skaidru norādījumu trūkuma dēļ uzņēmumi ievieš noteiktu praksi, kas vērsta uz atkritumu atkārtotu izmantošanu vai minimizēšanu pēc iespējas vairāk. Šeit daži no izplatītākajiem ieteikumiem, ko izmanto vairums kaņepju audzētāju (ja iespējams).

• Veiciniet ekstrakciju bez šķīdinātājiem: Kaņepju pārstrādātājiem jāattīsta jaunas ieguves metodes, kas ir mazāk piesārņojošas vai lieto bezšķīdinātāju tehnoloģijas, lai samazinātu bīstamo atkritumu daudzumu.

• Organisko atkritumu kompostēšana: Āra audzētavām vajadzētu kompostēt uz vietas, kad tas ir iespējams, savukārt iekštelpu un siltumnīcu audzētājiem jāsadarbojas ar lauksaimniecības uzņēmumiem, lai kaņepju atkritumus izmantotu par substrātu vai barības vielām.

• Atgūstiet augu šķiedras: Veiciniet ražotāju izpēti, kā maksimāli izmantot augu šķiedras (tāpat kā kaņepēm), tās pārstrādājot apģērbos, siltinājuma materiālos un citos produktos.

• Izvēlieties mazāk atkritumu radošu pieeju: Izmantojiet tehnoloģijas, kas nodrošina saules izmantošanu lampu vietā, lietojiet pārstrādājamas lampas un audzēšanas substrātu, kas var tikt kompostēts uz vietas.

• Uzstādiet atkritumu limitu: Uzstādot limitu, ražotājiem jāizstrādā atkritumu pārvaldības plāns – ja rodas lielāks atkritumu apjoms par noteikto, tie jākompostē uz vietas vai jāved uz specializētu iekārtu, uzrādot pierādījumus, ka tie pārstrādāti un kā tas paveikts.

• Veiciniet atkārtoti izmantojamu iepakojumu: Ja iespējams, jāizvēlas ilgtspējīgi, atkārtoti izmantojami un uzpildāmi iepakojumi, un jāparedz lielāki nodokļi tiem ražotājiem, kas to nedara.

7. Kopsavilkums

Kaņepju industrija attīstās ļoti strauji un rada arvien vairāk atkritumu, tāpēc ir nepieciešams ieviest atkritumu apsaimniekošanas programmas un sniegt skaidrus norādījumus par labāko atkritumu apsaimniekošanu. Labākiem rezultātiem valdībai būtu jāstrādā kopā ar kaņepju industriju, lai panāktu risinājumus abām pusēm; kaņepju industrija turpinās augt, tāpēc efektīva atkritumu apsaimniekošana jāievieš pēc iespējas ātrāk. Paturot prātā, ka legālā kaņepju industrija vēl ir jauna un joprojām saskaras ar izaicinājumiem, tāpēc var paiet laiks, līdz atkritumu apsaimniekošanas prakse kļūs stabila.

Ja tev ir ieteikumi, kā mājas audzētājiem iznīcināt atkritumus, droši dalies ar savu pieredzi komentāru sadaļā zemāk!